morwen divas stundas bez jebkādiem jūtamiem rezultātiem nodumojusies pa sporta centru, atvelkas mājās. Šādi tādi mājās ne ofisā veicamie darbiņi sakrājušies. Piesēstas, ieslēdz kompīti, mūziciņu un.. VAIG IEĒST! Šokolādes saldējums, šokolāde un kafija ar pienu.

Nobody said it was easy!

:DDD

Bet ar to sportiņu tā jocīgi.. nu nesanāk nekādīgi. Nav tā "padarītā darba" fīlinga. Atceros- pēc zirgu treniņiem bij tā, ka ceļi drebēja, kājas ļodzījās, visa slapja un zirgs slapjš, visas maliņas vēl divas dienas sāp. Un galvenais, ka tur nemaz TIK daudz laika nevajadzēja. Pietika ar nedēļu nekustinātu jaunēkli pusstundiņu panēsāties un viss cool nice. A tagad?! Aiztešos kā jefiņš astoņos no rīta, bet cilvēki pārējie vēl guļ, trenerīte nodarbību nevada, nu lab- gaidīsim nākamo pēc stundiņas. Tad to stundiņu paslēpot. Paslēpo un marš uz kaut kādu tur shape. Nē nu nav jau slikti- pusstundiņu gorījāmies salsas un čačača soļos, otro pusīti ta dumojāmies ar hantelēm. Es mēginu ātri, mēģinu lēni, izturēt un ieturēt, bet fīlinga ta nekāda. Domāju- maybe palikt vēl uz trešo stundu, vismaz kārtīgi norikšoties, bet strādāt arī vajag. Iešu vakarā. Droši vien vajag tāpat kā ar to rikšojamo- vienk patrenēties, kamēr sanāk.