Viena no iespējām, kāpēc vīrieši un sievietes slikti saprotas, ir viņu dažādā uztvere, proti, vīrieši uztver konkrētus, īsus teikumus, taču sievietes "izplūst" garos aprakstos un izpušķojumos.

Nu lūk. Ciest nevaru, ka sarunas ar priekšnieci pa tālruni ir 10 min garas, bet dzīvē satiekoties aizņem apmēram pusstrundu mana dārgā, tik dārgā laika. And guess what? Ko viņa grib no manis, parasti saprotu tikai no meiliem, kurus tad arī kospektēju, bet viņas verbālajā caurejā noslīgst pilnīgi visi domu graudi.

Tad nu nemetīšu akmetiņus viņas dārziņā, apgalvojot, ka kaut kas kārtībā nav ar viņu, bet meklēšu problēmu sevī.

Nez', ko darīt. Tāda stulba sajūta.
=/