Kā jau normāls darbonis, kuru neaizkavē dienas, naktis, brīvdienas, NATO dienas, strādāju. Izdomāju sevi aplaimot ar garāku pusdienlaiku, gāju uz Vecrīgu. Čāpoju garām Operai, bet tur-šeku reku postenis. Viens militārs, plankumains milzenis stāv un izteiksmīgi skaļi runā pa telefonu. Teksts: "Nu bet kā tev liekas, cik ir 2+3[murdoņa] nu bet mums jāstāv 4as stundas!" Nenocietos, sāku smieties.
Tāda stulba sajūta. Jūtos okupēta.

Nja, un vēl maziņš pastāstiņš par karavīriem, kas tup ierakumos pie lidostas. Šamiem jāšauj pēc pirmā brīdinājuma. Abet Spilves pļavas un visi Lidostas apkaimes meži ta pilni ar bomžiem. Nez, šī subkultūra nejūtas apdraudēta!?