Virus vainīgs- iemācu, paošņāju gaisu, nu, lūk, arī pukstu!

Galvenokārt par tā saucamo brīvību, kuras man beidzot ir tik, cik vēlējos, taču tās pieaugums pavisam apgriesti proporcionāli mainīja arī apmierinātību ar dzīvi. Dīvaini. Varbūt tāpēc, ka nekad nebūs labi. Varbūt tāpēc, ka, tiecoties pēc neatkarības, vienīgais, ko tiktiešām gūstam, ir vientulība.

Un šī nav atbilžu meklēšana, drīzāk- mazliet skumja fakta konstatācija.