Tas nav nekāds noslēpums, ka visām attiecībām pienāk gals. Šīs te ir labs apliecinājums. Un, nē, tas nebūt nav izņēmums, kas pierāda likumsakarības, visam tiešām ir sākums un gals. Man tā jau reiz gadījās. Un arī toreiz bija grūti, tāpat kā grūti ir tagad. Taču vēl briesmīgāk, ja runa ir par ģimeni. Nē nepiniet jel iekšā laulības līgumus, tā ir gara tuvības augstākā forma, kas izčākst līdz ar kastaņkoku pūstošajām ziedlapiņām. Āmen.

Mūsu lielā draudzīgā, aptuveni trīsdesmit cilvēku ģimene jo stundas, jo straujāk tuvojas lielajam, neizbēgamajam šķiršanās brīdim, ak, bet, dod, Dieviņ, man saprātu neatvērt Sūrā msn logu! šīs pēdējās kopības stundas ļauj mums tā patiesi novērēt blakus esošo spilgtās personības, tuvoties un tiekties pēc tām! Ak, Visuvarenais, dod man spēku pretoties tam ļaunumam un, izlogojot msn, saglabāt savu dvēs'li arvien šķīstu. Jo tas tiešām ir pizģec šitā cilvēkus maitāt! Krituši eņģeli mēs nu esam jau divi. Divas vāras dvēseles, kas nespēj Sūro Dibenu izbanot un nobloķēt. Šausma! Un "bljee" katra viņa izteiktā vārda galā skan kā visskaistākā mūzika, un "pizģec" liek manām dvēsles stīgām sajūsmā raustīties! Un ko lai saka? Atlicis pavisam nedaudz- Carpe Diem! Enter!

"Un ko tu man padarīsi?! Man priekšā zvaigznes, bljee" (Rainis& Co)



PS Un vienosimies kopējā lūgšanā lai šo blogu neuziet nevēlamas personas. :D