Cālītis ir pavisam pazudis. Esmu bijusi trīsreiz ārā un nekur neviena nav. Sētnieki un pārdevājas ir brīdinātas, bildes vēl nesadrukātas, ja nu vāl atrodas. Tik drausmīgi nežēlīgi. Vienīgā nakts, kad aizgāju ātrāk gulēt, vienīgā!!! Un nepamanīju, ka Kāds Vienaldzīgais ir atvēris logu. Tikai gulēju. Un tagad Cālīša nav, izrādās- nav jau kopš 4iem naktī, kad brālim licies, ka nav, tikai negribējis modināt "ja nu tomēr paslēpies.." Debesis nomākušās, līst. Uz pasaules nav neviena vienīga kaķa. Nav arī mana Cālīša.
Tagad, bēgot prom, pat nebūs, ko paņmet līdzi.
Sasodīti viena.

Domāju, ka man ir grūti šeit. Izrādās, ka kādam mēmajam bija vēl smagāk. Un man viņu vajadzēs stiept atpakaļ šajā lauvu bedrē...