Neko tādu vēl nebiju piedzīvojis, kad tik ļoti jūt un zin. Tas ir satriecoši.
Un tur, jūrmalā, ledus gabali krastā izskatījās pēc jebkā, bet ne pēc ledus. Un, jā, atkal krēsls. Jau otrs krēsls jūras krastā.
Vēl tas pelēkais Hummeris, kas apstājās paskatīties uz kalniem tai līča krastā, kas izskatījās kā Fudzi kalns bildēs - zilgani un ar sniegu virsotnēs.
Un tad tas viss. Jocīgā kārtā atkal nedzirēju mobilo. Skaņa nebija izslēgta.
Mājās braucu pilnīgi satriekts, taksometrs lidoja virs sniega kā ātrais prāmis, ar kuru kādreiz braucu, virs viļņiem.
Braucam uz dienvidiem? 3,5 stundas ar prāmi.