Man pagalmā gar žogu aug kartupeļi. Ne jau tie spaiņu tupeņi, kuri Eiropā atbrauca no Amērikām, bet smalkas liānas ar sirdsveidīgām lapām, kur paši kartupeļu bumbulīši karājas uz zariem. Bet tie vienalga ir kartupeļi.

Katru gadu novēroju, ka zem kartupeļu liānām vasarā sāk mētāties brūni kakveidīgi veidojumi, tādi kā ogas vai mazi čiekuri. Pētīju kartupeļu liānas cenšoties noskaidrot kas ir pie vainas, bet neatrodot nekādu skaidrojumu nolēmu, ka tie ir kādi ziedu veidojumi, kuri pēc ziedēšanas apkrīt. Jo ja liānai uz zariem aug kartupeļi, kāpēc tur nevarētu būt čiekuri, vai ne?

Šodien izejot ārā atradu jau nu katru gadu redzēto čiekuru lērumu uz zemes un kā jau katru gadu, atkal metos lūkoties no kuras vietas tie nokrīt.

Tagad, lasītāj, paņem savus divus pirkstus un saliec kopā. Vai pat trīs pirkstus, ja tie ir smalki. Jā, tā cieši kopā.
Skatam pavērās tieši tāda izmēra kāpuri. vienīgais, ka tie bija vēl garāki par pirkstiem. Un, protams, tie mielojās ar jaunajiem kartupeļiem un kakāja ārā čiekurus.