Vēl pirmajos pāris gados Japānā pamanīju kādu interesantu mentalitātes iezīmi. Japāņu runas veids un pat bieži lietojamie vārdi ar laiku mainījās, turklāt mainījās tā, itkā viņi visi būtu sanākuši kādā slepenā sanāksmē un nolēmuši runāt noteiktā veidā. Tas viendabīgums, konsenss bez vārdiem man likās patiesi apbrīnojams. Itkā visi būtu lasījuši viens otra domas.
Ar laiku pamanīju arī citas lietas, proti, populārie joki, kopīgais noskaņojums, viss bija viendabīgs. Piemēram, ja no rīta visi bija īgni un drūmi, tad visi bija īgni un drūmi, nebija tā, ka kādam vienkārši nebija garīgais.
Bija labi tad, kad visiem bija labā noskaņojuma un vieglprātības fāze, sliktāk, kad visi pēkšņi kļuva cietsirdīgi un mazrunīgi.
Bet tās parādības paradoksālā daba palika.

Mazliet mainīšu tematu, bet došu mājienu kāpēc tas tā varētu notikt.
Kāds draugs ir architekts, viņa uzdevums ir ne tikai ēku modelēšana, bet arī turīgo cilvēku istabu ierīkošana, mēbeļu meklēšana, krāsu saskaņošana un tt.
Viņš reti runā par savu darbu, bet vienreiz ieminējās, ka pēdējā laikā cilvēku gaume mainās un viņam ir jāpieskaņojas. Saka, ir gadījumi, kad cilvēkiem ir vajadzīgi alternatīvi istabu izkārtojumi.
Nodomāju, ka ja ir alternatīva, tad jābūt arī ortodoksālajai nostājai. Pajautāju par ko ir runa un atklāju, ka tāds tipisks japāņa dzīvoklis tiek plānots koncentriski, ap TV. Nopietni, perfekts dzīvoklis ir tāds dzīvoklis, kur TV var redzēt no visām vietām. Ja TV nevar redzēt, tad instalē otru TV, lai to varētu redzēt.

Šeit man radās aizdomas un es sāku pētīt, speciāli skatoties TV no rīta.
Un jā, tā bija - ja rīta "variety" raidījumā bija kādas cietsirdīgas slepkavības vai ārzemju šausmu būšanas iztirzāšana, japāņi darbā kļuva viendabīgi satraukti, toties, ja runa bija par Okinavu, sauli, jūru un gardām jūras veltēm, visi darbā bija labā omā.

Tas mainās. Tagad 20% jauniešu aptaujās saka, ka TV vairs neskatās, bet paliek 80%, kuri to dara. Tas kopīgais domu gājiens, kuru japāņi māk lasīt viens no otra, tas, par kuru bieži jūsmo populāros rakstos par Japānu, ir vienkārši TV.