Šugā faiv
 
7.-Apr-2021 12:38 pm
Vienreiz no Japānas bija jābrauc darba braucienā uz Krieviju.
Ieperinājos nelielā viesnīcā netālu no darbavietas, neomulīgi lielā istabā, kurai pa vidu stāvēja paliela gulta ar sarkaniem palagiem, bet gultas galvasgalā karājās bilde ar kailu sievieti.
Istabā izņemot to gultu un diezgan plekana izskata galdiņu vairs nekā nebija.

Vienu nakti pamodos no tā, ka pa gaiteni kāds gāja, bet izklausījās vairāk pēc zirga, nevis pēc cilvēka. Džinkstinot iemauktus, sitot ar pakaviem pret padomju tradīcijās flīzētu grīdu, tiešām izklausījās pēc zirga vai arābu vēdera dejotājas ar pakaviem. Tad pie manām durvīm kāds pieklauvēja. Zirgus tonakt negaidīju, tāpēc neatbildēju. Kādu laiku nogaidot, zirgs pārvietojās pie indiešu kolēģa istabas durvīm, arī pieklauvēja un arī bez atbildes.
Pēc dažām minūtēm saņēmu zvanu no lobija, kur pieņemšanas sieviete laipni paskaidroja, ka pie manis un indiešu kolēģa ir atnākusi mūsu kopīgā māsa, tāpēc tā mūs gribot redzēt.
Diezgan ātri sapratu par ko ir runa, pieklājīgi atteicos, vēlāk pēc pakavu skaņas sapratu, ka māsa atrada radinieku kādā citā istabā.

Nākamajā dienā bija jādīlo ar ļoti spurainu darbavietas priekšnieku, kurš neko neteica, bet bija skaidrs, ka bija neapmierināts, jo māsas man nevajag.
Tādas ir tās viesmīlības tradīcijas citās zemēs.
Comments 
8.-Apr-2021 11:53 am
Lielisks stāsts!
This page was loaded Mar 29. 2024, 3:37 pm GMT.