Netālu no manas mājas ir beķereja ar normālu maizi (liela lieta Japānā!), kura strādā tikai no deviņiem līdz trijiem, tāpēc vienīgā iespēja nopirkt maizi ir darba laikā.
Darba starpbrīdī, normālā darbīgi-īgnā noskaņojumā, eju pa Tokijai tipiskajām beztrotuāru ielām un ar laiku sāku manīt, ka apkārt ir netīrs. Mētājas plastikāta glāzes, kafijas bundžas, cigarešu izsmēķi... Kāds uz gaisa tilta pāri ceļam regulāri utilizē veselus atkritumu maisus, bet zem paša tilta krūmos var saskatīt ledusskapi nomestu no tilta.
Cenšos saprast vai tā ir bijusi mana rozā briļļu eiforija Japānā pirmajā laikā pēc Vladivostokas (ju no kuram nebūs eiforija pēc Vladivostokas), vai arī es dzīvoju cūku rajonā, vai Tokijas ielu tīrības līmenis krītas.
Viens no variantiem varētu būt pareizs, bet varētu būt arī tā, ka neviens nav pareizs un patiesība ir citur.