Gāju gar krūmiem, pamanīju kurpju purngalus raudzīdamies ārā.
Paraustīju aiz kājas, pajautāju vai dzīvs.
No krūmiem atskanēja atbilde ka viss ir kārtībā un sirsnīga pateicība par uztraukumu.
Pilnīgi atgādināja deviņdesmito gadu sākumu Daugavpilī, pietrūka tikai odekolons smakas.