Netālu no mājām ir tas, ko postpadomju kancelejvaloda nosauktu par daudzzīvokļu ēku kompleksu. Tas komplekss jau ir redzējis savus labākos laikus, bet joprojām ir diezgan labā kārtībā: sienas ir sniegbaltas un naktīs no ārpuses ēkas apgaismo koši sarkanā krāsā. Apkārt nezināmu iemeslu dēļ ir dubults betona žogs ar niknu dzeloņdrāti, kas vairāk atgādina cietumu nekā dzīvokļu ēku. Kā jau var nojaust, draudzīga tā ēka nav, bet tautā runā, ka esot laba vieta kur dzīvot. Nu, ja neskaita pāris incidentus, kur kāpņutelpā atrada līķi vai ko tamlīdzīgu, bet tas gadās visur.

Dažreiz apkārtnē var redzēt dzīvokļu pārdošanas sludinājumus Kompleksā, turklāt par gluži neticamām cenām. Vai nu tie dzīvokļi ir tik maziņi, vai nu tur kas cits, bet tādu cenu apkārt nav.

Piepeši izrādījās, ka šis Komplekss kļuva par vietējo rajona ziņu varoni. Kompleksu pārvalda dzīvokļu pārvalde ar totalitārām nosliecēm. Esot pieņēmuši noteikumus, ja kāds ved savā dzīvoklī cilvēku kurš tur nav pierakstīts, tad jāmaksā nauda valdei par izmitināšanu. Turklāt, ja, piemēram, dzīvoklī regulāri nedzīvo, bet apmeklē tikai dažreiz, tad tikt Kompleksā iekšā nav iespējams, jo ieejas durvis ir ciet. Atslēgu nedod, jo, redz, nedzīvo. Par dzeloņdrātīm jau bija rakstīts augstāk. Jāpiebilst, ka ēkai apkārt ir izaugusi gara zāle, apkārtne ir nekopta un neizskatās, ka kādam būtu gribēšana to kopt. Laikam jau tāpēc tur dzīvokļus pārdod pavisam pa lēto: neviens ar tādiem noteikumiem negribēs dzīvot, tas ir dabiski skaidrs.

Šodien gāju ēkai garām; gaisma bija tikai dažos logos, daudz mazāk nekā citās ēkās. Laikam jau daudzi izbrauc un viss beigsies ar to, ka pārvalde valdīs pār tukšu spoku māju ar dzeloņdrāti apkārt.