| Pagajušgad veicu pētījumu par Japānas vadības stila izmaiņām un, tai skaitā, skāru arī sieviešu nodarbinātības jautājumu. Nebūdams sieviete daudz ko neredzēju un nezināju, bet toreiz gluži atvērās Pandoras lāde: gan no vīriešu puses, kuri ar sievietēm strādā, gan no sieviešu puses, kuras savas domas par to visu izteica. Pēc pētījuma palika iespaids, ka sabiedrība apkārt ir primitīva un visa advancētība ir tikai fasāde. Joprojām nevaru tikt no tā iespaida vaļā. Ar galvu saprotu, ka Japāna nav vienīgā vieta kur daži cilvēki ir vienlīdzīgāki par citiem, bet iespaida klīdēšanā tas neko daudz nepalīdz. |
Bet, vispāri, pēdējā laikā emansipācija pieņemas spēkā un nekādas briesmīgas tendences nav manāmas: noziedzība krīt, technoloģijas kā atpalika, tā atpaliek, par organizētību man vispāri nav ne jausmas, jo, manuprāt, japāna ir aziātisks haoss.
Turklāt, ne jau visa emansipācija ir amērikāņu "woke" padarīšana, tie vispāri ir pilnīgi rieksti, manuprāt, un nav nopietni ņemami.