Tokijā ir pareizticīgo baznīca, turklāt tāda riktīga, ar sīpoltorņiem un ko vēl ne. Jau īsti neatceros kāds bija iemesls, bet vadājot kādu ārzemju tūristu pa pilsētu izdomājām ieiet baznīcā un paskatīties kas tur notiek. Baznīcā mūs nelaida, bet pie ieejas kāda tantiņa-gruzīniete sāka mūs izjautāt kas mēs tādi esam un kāpēc atnācām. Pateicu, ka mani sauc Jānis. Tantiņa uzreiz atlaba, izplūda smaidā un ar komentāru ka nu grieķiem nu gan ieeja ir brīva, palūdza nopirkt svecīti un nolikt uz tā svecīšu galda. Ko es arī izdarīju. Atvadoties runājām ar tantiņu vismaz divas stundas. Mans ceļabiedrs nogura klausīties.