Šugā faiv
 
13.-Dec-2014 01:09 pm
Salā šoreiz bija auksti, tāpēc karstie avoti sniedza īpašu baudu.
Iekāpu vairākas reizes - uz ielas un telpā iekšā un pēdējo reizi jau kad biju pavisam sakarsis spriedu vai ir vērts iekāpt vēl vienu pēdējo reizīti āras avotā. Laiks vēl bija, tāpēc iekāpu.
Avotā jau sēdēja dienvidnieciska izskata onka, kurš, mani ieraudzīdams, uzreiz pabīdījās uz manu pusi un skaļi uzsauca "Hey! Where are you from?". Man nepatīk runāt angļu valodā ar japāņiem, tāpēc neētiski atbildēju japāniski.
Īsumā, izrādījās, ka onka ir no Okinavas lielās salas, bet šeit dzīvojot jau 23 gadus, pasniedz bērniem Miharas skolā, kura ir aiz lielā Miharas vulkāna salas dienviddaļā, angļu valodu. Pajautāju viņam vai viņš runā rjūķūjiešu valodā, kas ir mana valodnieciskā mīla jau ilgu laiku. Izrādījās, ka jā, ne tikai runā, bet arī piedalās kaut-kādās aktivitātes valodas uzturēšanā pie dzīvības. Vienvārdsakot, kā lībieši Latvijā, vienīgi ka viņu šeit ir daudz vairāk.
Pa to laiku avotā iekāpa vēl viens kungs - liels un muskuļains un neslēpjot interesi noklausījās mūsu sarunā.
Pajautājām ko kungs dara - izrādījās, ka esot dzimis Nagasaki, bet šeit strādājot policijas iecirknī. Noziedzība uz salas ir ap nulli, tāpēc policists izskatījās smaidīgs un lādzīgs, kā arī visi pārējie salinieki.
Okinavietis ielūdza atbraukt uz salu šonedēļ, jo šeit būšot lielais Japānas valodu samits - atbrauks gan ainu, gan rjūķūjieši, gan visādi emiši, bet pati sala izvēlēta tāpēc, ka Hačidžō valoda, kurā runā vietējie, esot archaiskākais un viens no visvairāk apdraudētajiem Japāņu valodas dialektiem.
Diemžēl, atbraukt uz salu man nesanāk, toties saņēmu īmeilu ar kārtīgu Okinaviešu valodas mācību grāmatu klāstu. Nu tagad būs ko darīt ziemas vakaros!

Un lai stāsts nebūtu pavisam garlaicīgs, pavisam cits apakšstāsts.
Pirms pieciem gadiem, kad pirmo reizi biju salā, apmeklēju šo vietu. Senās mājas, kur dzīvo divas vecmāmiņas, kurām nav nekas pret ciemiņiem.
Pie mājas auga grandiozs astoņkājkoks, kuram tagad puse nogriezta, toties viņa vietā izaugusi branga palma.
Salā bija vēss, bet gaiss, kā parasti, smaržīgs:

Comments 
13.-Dec-2014 07:57 am
oi, paldies tev kārtējo reizi, šausmīgi interesanti. droši vien to varētu atrast guglējot, bet varbūt tu zini un tev ir viedoklis - vai tos mazos, apdraudētos dialektus māca arī skolā?
13.-Dec-2014 08:42 am
Jā, par to arī onkam pajautāju.
Sākumā viņš man izstāstīja ka kādu laiku skolā Okinavā viņam kaklā bija piekārts "dialekts" vārds uzrakstīts uz koka gabala. Dialekts toreiz bija tāds kā lamuvārds, jo ne centrālā valdība, ne okupācijas spēki (Okinava pēc kara bija ASV sastāvā, okupēta), nevēlējās kultivēt salinieku pašapziņu, bet tagad izglītības ministrijā esot cilvēki, kuriem valodas rūp un tāpēc gan okinavā, gan šeit, tokijas dienvidu salās, vietējo valodu bērniem māca cik vien spēj un kultivē interesi. Savādāk vēl viena paaudze un Hačidžō valoda būs vēsture.
This page was loaded Maijs 3. 2024, 12:48 am GMT.