Nu re, atgriezos.
Taa iisumaa:

Pirmaa diena.
Hakones kalni, Fuji kalna apkaartne un Numazu pilseeta.


No riita tiirot un ellojot riteni parunaajos ar kaiminjieni kura stipri intereseejaas kurp es taads saposies. Pirmoreiz ar vinju runaaju japaaniski, visas citas reizes vinja vienmeer centaas sarunaaties anglju valodaa.

Braucot cauri Sagamiharai satiku citu liidzibrauceeju, kursh brauca uz Odawaru. Nobraucaam kopaa liidz Iseharas pilseetai, kur vinsh nogriezaas uz Odawaras pusi, bet es aizbraucu uz priekshu - uz Numazu pusi. Pa celju paveerojaam ameerikaanju lidmashiinas, kuraam tur blakaam kaareiz baaze. Liidzibrauceejs bija jauns students ar ljoti slikti sagatavotu velosipeedu, bet spara pilns un speeciigs, taapeec labi tureejaas liidzi, . Paliidzeeju vinjam iesmeereet kjeedi, uzpumpeet ritenjus un dabuuju milziigu paldies pretii, jo braukt esot kljuvis daudz vieglaak.
Piestaajot pie viena 7-11 veikala, parunaajam ar to studentu par visu ko. Cik sapratu, shis dziivojot ar vecteevu un uz Odawaru brauc tikai taapat izklaides deelj... Visaadas dziives meedz buut, arii Japaanaa.
Diezgan forshs puika, atstaaju vinjam savu taalrunja numuru, lai zvana, ja kas notiek vai vienkaarshi gribaas papljaapaat.

Peec Iseharas iebraucu kalnu neskaitaamajos tuneljos un tiltos.
Pirmajaa reizee sajuutas biaj ljoti ekstreemas. Tunelii tumshs, nekas nav redzams, josla ir tikai metru plata, kravas auto skanja ir taada, ka liek ausis ciet un vispaari ir diezgan netiirs un gruuts gabals ko braukt... Pirmie tunelji bija riktiigs shoks. Celojuma beigaas jau tik ljoti pieradu pie vinjiem, ka gandriiz vai nestresoju braucot iekshaa. :)

Braucot pa tiltiem starp kalniem apkaart bija tieshaam kolosaali skati - saakot ar uudenskritumiem un kalnu upeem un liidz vienkaarshi vairaaku liimenju celjiem, kuri izcaurumoja visus Hakones kalnus. Skaisti un mazliet sireaali.
Jau pusdziivs 700 metru augstumaa piestaaju pie vieniigaa veikala tai galaa, paeedu saldeejumu un kaloriju taafeliites, pie reizes sanjeemu zvanu no taa studentu puikas, kursh esot aizbraucis liidz Hakonei un vienkaarshi zvaniija lai pateiktos. :) Taadi mazi siikumi rada ljoti lielas un siltas atminjas.

Kalnu dziilees braucu cauri Hadano pilseetai, kur pa ielaam staigaaja jaunas un smukas skolnieces, zaljoksne kokos veel bija svaigaa, gaishi zaljaa kraasaa un slikti autovadiitaaji pavisam mani nerespekteeja.

Izbraucot no kalniem aaraa iebraucu Oyama pilseetaa... Pajautaaju celju policistam, kursh, kaa izskatiijaas, bija ljoti lepns ka ir Oyamas policists (tur tikai viens iecirknis ar vienu policistu uz visu pilseetu). Laipni paraadiija man celju un es mieriigi devos uz Numazu pusi pa celjam satikdams veel vienu velosipeedistu ar milziigu AMD uzrakstu uz dibena. Tas bija taads resniitis un vinjam celsh padevaas daudz smagaak.
Vispaari, saakot no shii celja posma visi satiktie velosipeedisti sveicinaajaas, jo nu - ja jau ar velo esi ticis liidz shejienei, nebuut solidaaram nebuutu goda lieta.

Pa celjam gadiijaas tieshaam kolosaali skati. Redzeeju arii slaveno Diamond Fuji, kad saule riet tieshi aiz Fuji virsotnes, maakonji apkaart zaigo un sniegs uz Fuji spiid taa, itkaa tas ir saules turpinaajums. Vienkaarshi kolosaali skaisti. Arii jaunie riisu lauki, parastie kalni un teejas plantaacijas bija ljoti smuki tai galaa.

Pamaniiju arii to, ka jo dziljaak provincee, jo biezhaak sastop taa saucamos yankees, kuru analogs vareetu buut klasiskie gopnjiki. Vieniigais, ka Japaanaa yankees nav tik agresiivi, bet arii paaraak patiikami nav.

Noskrienot kaa negudrs 20 kilometrus uz dienvidiem, pa pusei dziivs iebraucu Numazu pilseetaa... Neliela, bet patiikama zvejnieku pilseeta Suruga liicha krastaa ar gardaam ziviim. Pamaniiju to, ka Numazu beibes naktiis staigaa paariishos, bet paariishos ar citaam beibeem. Kur visi puikas gruuti pateikt.
Iegaaju zivju bodiitee pie krasta paeest slavenaas zivis, apseedos pie letes, kur letes meitene man visu zivju eeshanu izpuskjoja ar diezgan interesantiem skatieniem, bet bija diezgan taalu, taapeec nekaada lielaa runaashana nesanaaca.

Vispaari, nevar pateikt ka biju elliigi noguris vai kaa, bet dibens saapeeja, rokas arii un gribeejaas guleet. Hotelii atradu bezmaksas wifi bet jau tieshaam organisms sleedzaas aaraa, taapeec guleeju kaa mazs beerns. Ljoti dzilji un aatri.


Otraa diena.
Fuji, nezinaamie celjabiedri, Shizuoka un Fukuroi elle.

Riita brokastiis, kaa jau Numazu pienaakas, bija makrele. Restoraana tantinja man centaas angliski kaut ko izskaidrot par dzeerieniem, bet kad pateicu, ka japaaniski arii var, vinja saaka staastiit par to, ka angliski zin tikai paaris vaardus. Nu, ja tie bija "All" un "free", tad tiiri labs un noderiigs kraajums!

Izbraucu no Numazu no agra riita, staavvietaa parunaajos ar vecteetinj kursh man staastiija kursh celssh kaa tika saukts vecos laikos (itkaa man tas paliidzeetu izbraukt pa celjiem ar jauniem nosaukumiem), bet tomeer diezgan jeedziigi paskaidroja kaa izbraukt uz Fuji pilseetas pusi. Blakus bija policistu iecirknis, kursh itkaa ir pilseetas centraalais iecirknis un policistiem ir jaaraada celsh, bet visas reizes kuras tur esmu bijis neatceros lai redzeetu kaut vienu policistu.

Apmeeram stundu braucu gar juuras krastu ar priedeem un milziigu cunami dambi pie krasta, vienaa vietaa redzeeju restoraanu pie celja ar Mitsubishi lidmashiinu uz jumta - to pashu, ar kuru savaa laikaa bombardeeja Peerl Haarboru. Diezgan driiz iebraucu Fuji pilseetaa. Fuji ir, laikam, viena no diivainaakajaam pilseetaam mana celojuma laikaa. Fuji pilseeta atrodas Fuji kalna pakaajee, ir izteikti industriaala pilseeta un peec smakas tas ir iipashi labi pamanaams. Smaka dazhviet ir absoluuti nepanesama. Nezinu kaa tur vispaari cilveeki dziivo...

Izklaides peec pabraukaaju pa Fuji centra ielaam. Diezgan provinciaali, mazas un ne paaraak tiiras bodiites, nesmukas meitenes un vispaari diezgan iigni un nelaipni cilveeki. Mazliet atgaadinaaja post-ussr pilseetas arii ljoti dziljaa provincee.
Fuji izraadiijaas lielaaka, nekaa biju domaajis. Izbraucot pa tiltu paari tieshaam skaistajam Fuji strautam (kursh gan velk uz tikpat nopietnu upi kaa Daugava), iebraucu Fuji pilseetas daljaa, kuru sauc par Yui. Yui ir slavena ar papiirfabrikaam, taapeec gaisaa visur ir diezgan izteikta koksnes smarzha. Iisteniibaa, Yui bija pilniigs industriaalaas daljas pretstats - mieriiga, zalja, tiira un ar smaidiigiem iedziivotaajiem. Izskatiijaas peec pavisam citas pilseetas.

Dazhviet pa ielaam gaaja tantinjas ar siipolu maisiem un izlikaas mani pavisam nemanot, taapeec bija ljoti gruuti apbraukt vinjaam apkaart.

Izbraucot aaraa no Fuji piestaaju juuras krastaa paeest sobas nuudeles, jo bija diezgan juutams izsalkums, bet daudz vai maz ieejamu bodiishu nebija jau ilgu laiku. Pie bodiites staaveeja vairaaki velosipeedi; tas noziimeeja to, ka man ir celjabiedri. Paeedot lieliskas grikju nuudeles tikai pa 400 jeenaam saaku sarunu ar vecaako no *celjabiedriem*. Vinji braucot no Fujinomiya pilseetas uz Shizuoku un taapeec varot man paraadiit celju, jo Shizuoka man arii pa celjam. Kad vecaakais biedrs izdzirdeeja, ka es braucu uz Biwa ezeru, vinsh nokrita no velosipeeda nost. Nu, jaa... tobriid man arii Biwa ezers likaas kaa kaut kas neaizsniedzams un taals. Fujinomija no Shizuokas ir tikai kaadus 20-30 kilometrus taalu, kas ir nekas.

Visi kopaa norbaucaam liidz Shizuokai, kura izraadiijaas ljoti liela pilseeta, kur arii paskjiiraamies. Izraadiijaas, ka shii kompaanija nemaz nebija kopaa. Vienkaarshi viens brauca, veelaak pievienojaas cits un taa salasiijaas "latviesh kompaanija"!

Shizuoka peec izmeera man likaas stipri lielaaka par Riigu. braucu vinjai cauri 2 vai 3 stundas, turklaat diezgan aatri, mazliet atpuutos centraa un parunaajos ar vieteejo alkoholikji.
Vinsh apseedaas uz solinja man blakus, neko neteiktdams pabakstiija riteni un teica:
- Tievi gan tev ritenji!
- Jaa, ar taadiem ir vieglaak braukt.
- Shonakt sola lietu... - vinsh turpinaaja sarunu.
- Jaa, tas mani kaareiz uztrauc. Bet pagaidaam neliist, taapeec ir labi.
Tad alkoholikjis dabuuja no somas aaraa leeta sakee bundzu, un iemalkojot teica:
- Bet man garsho shis!
- Jaa... Taa izskataas. - atbildeeju vinjam, bet neziskataas, ka vinsh to dzirdeetu. Peec sakee malka vinsh seedeeja un skatiijaas vienaa punktaa.
Atvadiijos no vinja un aizbraucu apskatiit Shizuoka pilseetas centru.

Shizuoka kaa jau liela pilseeta - sakopta, skaista un smarzhiiga, ar debesskraapjiem un glamour meiteneem uz ielaam. Vispaari man par Shizuoku bija pavisam cits priekshtats. Tagad paliks atminjaa kaa ljoti jauka vieta.
Mazliet pastaigaajot pa centru tomeer devos Hamamacu virzienaa, jo saaka pamazaam satumst, bet priekshaa bija veel ljoti brangs celja gabals.

Izbraucot no Shizuokas iebraucu Okabe ciemataa dzilji kalnos. Piestaaju pie diezgan interesantas bodiites, kur vechuks ar baltu samuraju lakatu uz galvas ar milziigu grozu uz muguras staipiija teejas lapas un bambusu asnus.
Pajautaaju vechukam vai veel paardod mandariinus. Vechuks pateica, ka mandariiniem jau sezona ir prom, tagad ir jaunaa teeja, bet shogad ir auksti, taapeec teeja ir nokaveejusi 8 dienas, kas nav paaraak labi teejas garshai. Pie reizes sanaaca diezgan smiekliiga saruna.
- No kurienes tu brauc, ko? - vechuks jautaa.
- No tokijas...
- Aaa... skaidrs. Mums te, redz, shogad bija mandariinu bums. Cilveeki kuri zin manu bodiit no visiem galiem brauca! Nav jau nekaadi parastie mandariini! Pagaidi, tad no kurienes un uz kurieni tu dodies, ko?
Mazliet apjuku, bet noleemu paeksperimenteet:
- No Edo uz Kjooto. Gribu izbraukt lielo Tokaido celju.
- Ooaaaoaoaooo!! No Edo! Tad jau tu baigo gabalu esi izbraucis, koa? Tu esi uz ritenja, vai kaajaam, koa?

Izskatiijaas, ka vechuks nemaz neatceraas, ka Edo jau sen ir Tokija. Kas to lai zin kaadaa laikmetaa vinsh dziivo.

Braucot cauri Shimadas pilseetai iebraucu eestuvee paeest stipri kaloriigu eedienu, jo biju briesmiigi noguris. Braucot pret braazmainu veeju speeki ljoti aatri izsiika un aatrums kursh ir augstaaks par 20-25 km/st bija praktiski neiespeejams.
Eestuves virtuvee sarunas bija tikai par *gaijin-sanu*, izskataas ka aarzemnieki sheit negadaas paaraak biezhi.
Eediens bija kolosaali labs un daudz, arii waitrese diezgan smuka un smiekliiga, taapeec ar labaaku gariigo jau pa tumsu turpinaaju savu celju.

Izbraucu cauri Shimadai, kura izraadiijaas arii paliela, bet vienstaavaina pilseeta, devos uz Kakekavas pusi. Sajaucu celju un iebraucu shausmiigos kalnos. Bija absoluuti tumshs, apkaart nebija redzams absoluuti nekas, tikai shalca mezhs un riepas gar asfaltu. Diezgan baisi, iisteniibaa. Dazhviet kalnaa gadiijaas miilas hotelji ar diezgan interesantiem nosaukumiem. Viens bija tik smalki piedauziigs, ka to hoteli ir veerts apmekleet tikai taa nosaukuma deelj. Tas bija "a... kira" hotelis. "a..." jau ir visaas valstiis "a..." bet "kira" japaaniski apziimee taas teoreetiskaas zvaigzniites, kas lido aaraa no aciim lielas sajuusmas laikaa un arii vienkaarshi spiidiigas mantas.

Devos taalaak pa kalnu celjiem bez mashiinaam un cilveekiem - spociigi un tukshi cik nu vien var redzeet taalumaa.

Izbraucu cauri Kakegawai, iebraucu Fukuroi pilseetaa un sapratu, ka speeku man vairs nav, ir jau 9 vakaraa un liidz hamamacu man veel paaris stundas ko griezt pedaaljus.
Ieraudziiju taalumaa eeku, kura izskatiijaas peec hotelja, piebraucu klaat, izraadiijaas apbediijumu eeka. Jaa, laikam nav labaakaa vieta kur pavadiit nakti.
Pavisam nobeedaajies apstaajos zem haiveja absoluutaa tumsaa un centos samekleet navigaacijas kartee jebkaadu hoteli Fukuroi pilseetaa. Izskatiijaas, ka Fukuroi nav nekaads tuuristu spots - jaa, tieshaam, tur nebija nekaa iznjemot dazhas palielas maajas un neskaitaamus riisu laukus. Tuvaakais hotelis atradaas Kikugawa pilseetaa, kura bija apmeeram 12 kilometros no vietas kur es atrados. Ja ieskaita visus luksoforus un nakts braukshanu pa nezinaamu pilseetu, 12 kilometri ir daudz.
Mazliet paskumstot devos taalaak, gar Tokaido celju, tikai uz priekshu.
Apkaart klaigaaja kaut kaadi dziivnieki, laikam peertikji, bija absoluuti melna tumsa un priekshaa nebija rezams nekas, tikai celja turpinaajums un haivejs blakus. Jau vairaakus kilometrus nebiju saticis nevienu vieniigu cilveeku.
Piezvaniiju Eri draudzenei, kura ciemojaas Kyoto, pastaastiiju kaa man iet un vien devos taalaak... Neizskatiijaas ka vinja stipri justu liidzi, kas peec vinjas neizskatiijaas arii, kas neieviesa nekaadu optimismu.

Priekshaa stipri pataalu bija redzama eeka, kura vareetu buut miilas hotelis. Bija jau pilniigi vienalga kur apstaaties, pat pornohotelis buutu laba vieta, ka tik gulta un dusha.

Piebraucu pie taas eekas pavisam tuvu un biju tieshaam paarsteigts, jo tas izraadiijaas Iwata pilseetas grand hotelis. Parasti Japaanaa ar "grand hotel" apziimee pilseetas greznaako hoteli.
Necerot sanjemt numuru, jo ir golden wiiks, piebraucu hotelim klaat. Tik tieshaam - grezniiba absoluuti nejeedziigi traka, it iipashi tik suuros laukos kontrasts bija kolosaals.
Pajautaaju par vietaam, man divas reizes pajautaaja vai esmu viens vai ar sievieti (jo, laikam, tai galaa love hotelju mekleetaaji nav retums) un tomeer iedeva vienu numuru, lai arii sameeraa daargi.

Hotelis izraadiijaas absoluuts manu Fukuroi piedziivojumu pretstats. Ljoti silts un maajiigs, ar personiigo daarzu, ar terasi ar palmaam un kafejniicu pa vidu, ar absoluuti lielisku karsto avotu peldei, masaazhas kreesliem un daudz ko citu. Pat velosipeedam atradaas atseviskja istaba, kas bija liidz shim neredzeets bonuss.

Taa nu beidzaas mana otraa celojuma diena. Padomaaju seezhot onsena uudenii par to, ka jau ne vienu vien reizi celojumaa visi apstaaklji mainaas diametraali ljoti iisaa laikaa un jaabuut gatavam absoluuti jebkam un maaceet izkjepuroties.

Treshaa diena.
Lietus un Aichi.

Treshajaa dienaa lija, turklaat lija ljoti stipri.
Izchekautojos desmitos no riita, kas bija veelaakais iespeejamais laiks un sagaidot kad lietus mazliet pierimst devos taalaak...

Pa celjam iebraucu milziigaa aptiekaa, kur paardeveejmeiteneem par nezinaamu aarzemnieku, aciimredzami, bija ljoti liela interese. Sanjeemu dazhus ljoti dziljus kniksus, kas nav tipiski Tokijai, bet sheit izskataas absoluuti naturaali.
Pa celjam apdzinu skreejeeju, kursh skreeja velosipeeda apgjeerbaa. Celsh bija mitrs un slikts, taapeec vienaa vietaa skreejeejs mani pat apdzina.

Daba apkaart bija tieshaam skaista - neskaitaamas upes un bambusu ee.... nu, birzis taas nav. Braucot vienaa vietaa paari gaajeeju paarejai uz savu zaljo gaismu, sanjeemu sitienu no labaas puses. Vecmaaminj ar minivenu netaisiijaas palaist mani garaam un tik devaas uz priekshu. Nezinu kaa man tas izdevaas, bet nesanjeemu ne vienu vieniigu nobraazumu. Automashiinai gan paveicaas mazaak un saans un arii prieksha diezgan nopietni saskraapeeti.

Nu, taa kaa man bija jaabrauc taalaak, pats es dziivs un vesels, neko daudz nerisinaajaam, paarliecinaajaamies ar vecmaaminj ka viss kaartiibaa un devaamies katrs uz savu pusi.

Pamaniiju, ka shiis 3 dienas ir noruudiijushas. Pat peec avaarijas adrenaliins asiniis neko daudz nemainiijaas, es biju loti mieriigs un nu... taads kaa skarbs.

Pa to laiku saaka stipri liit. Padzinu divus stipri samirkushus velosipeedistus ar milziigaam somaam. Saka, ka braucot uz Kjuushuu salu. Sheit nu jau es knapi nenokritu. Tas ir stipri vairaak par 1000 kilometriem un noteikti ljoti daargi arii.

Shoreiz sastapos arii ar to, ka manu japaanju valodas dialektu sheit jau nesaprot. Tie Kjuushuu brauceeji, aciimredzami, nebija no Kanto, taapeec vinju valoda stipri atskjiraas.
Vispaari jau Kanagawas dialekts ir ljoti tuvu "standartajai" japaanju valodai, bet intonaacijas un dazhaada leksika ljoti krasi atskjiriiga no centraal- un rietumjapaanas dialektiem, taapeec ar saprashanu dazhreiz kaa bija, taa bija.
Ja hoteljos visi runaa "standarti" tad parasti cilveeki defaultaa to valodu nelieto.

Izbraucot cauri milziigai upei - Debesu Puukja upei un Hamamacu pilseetai, kura arii izraadiijaas stipri paliela, lietus pastiprinaajaas.
Paeedu bodiitee pie celja un sapratu, ka taadaa lietuu turpinaat celju nav nekas patiikams, turklaat ir auksti un bremzes nedarbojas paaraak labi. Garaam braucoshaas fuuras faktiski sviezh nost no celja ar gaisa blaakji sev apkaart, taapeec braukshana ir ljoti gruuta.

Pie celja nopeerkot lietusmeeteli un lietus bikses centos braukt taalaak, bet arii taadaa ekipeejumaa tas neizskatiijaas praatiigi, jo kaajas bija absoluuti slapjas, no galvas pileeja un vienkaarshi sala.
Nobraucu liidz Bentendzhimai. Tas bija mana pirmaa celojuma plaana meerkjis, iisteniibaa, taapeec plaans Nr.1 ir izpildiits. No shejienes saakaas Aichi prefektuura.

Parunaajos ar laipnajaam Bentendzhimas vecmaaminjaam, iepakoju velosipeedu un taalaak devos ar vilcienu, domaadams nobraukt paardesmit kilometrus ar leeno vilcienu, jo esmu slapsh un noguris, turklaat celsh gar Nagoyu ir ljoti gruuts bez auto. Atpuutos arii, bet tiku liidz pashai Nagoyai. Mazliet bija zheel to celja gabalu, ka vinsh nebija izbraukts ar velosipeedu, bet laika palika tikai viena diena priekshaa un tikt no Toyohashi liidz Kyoto vienaa dienaa ar velo vienkaarshi nav reaali.

Nagoya kaa jau Nagoya. Milziiga pilseeta, daudz ljauzhu, diezgan nepatiikamu aarzemnieku, debesskraapji, gards eediens un gaishs kaa dienaa jebkuraa diennakts laikaa.

Nagoyaa pamaniiju to, ka dazhi cilveeki mani absoluuti ignoreeja, redzot, ka nesu liidzi velosipeedu, nedeva celju pat tad, ja speciaali paprasiiju. Dazhi kjiinieshu tuuristi vispaari bija kolosaali - laikam jau Kjiinaa tas ir normaali, bet diez cik patiikami nav, kad garaamgaajeeji izliekas tevi nemanot un iesit ar plecu. Varu arii dot pretii, bet izskataas, ka tiem tur taada kultuura.

Viesniica nebija nekaads super-super, bet 2x leetaaka, nekaa Iwata Grand Hotelis un arii pie pashas stacijas.
Malkodams Kubas mango sulu, kuru nopirku Seijo Ishii aarzemju prechu veikalaa, iemigu, cereedams uz labaaku dienu ritdien.

Ceturtaa diena.
Lauki, bento un Biwa ezers

No riita pamodos labi izguleejies uz speeka pilns (laikam atpuuta vakar vilcienaa un pilnveertiigs eediens arii daudz ko noziimeeja), devos atkal uz vilcienu, lai izbrauktu aaraa no Nagoyas. Izbraukshana aaraa ar velosipeedu atkal buutu paaraak ilga un sarezgjiita.
Vilciens iebrauca Gifu prefektuuraa, kur tikko saaka ziedeet sakura - tieshaam auksti. Apkaart riisu lauki, iistas lauku maajas un taada - riktiiga japaana.
Iebraucu Shigaa, no kurienes taisiijos turpinaat savu celju uz jau ritenjiem, bet shigaa mani gaidiija nekad agraak nesatiktaa paziistama meitene, kura mani kaadreiz atrada draugos, jo ir redzeejusi televiizijaa jaungada tieshraidee.
Izdzeeraam ar vinju peecpusdienas kafiju, dabuuju ticketu par nepareizu velosipeeda staavvietu, pie reizes parunaajos ar staavvietas onku. Shigas dialekts jau ir tik dzilsh, ka sapratu es labi ja 10-20 procentus no visa, ko vinsh teica.
Shigas izloksnes ir taadas kaa dzeja - skan kaa dziesma, tieshaam, plus leksika ir ljoti, ljoti atskjiriiga... Tokijieshu rupjais "do-do-do-do" Shigaa skan paaraak agresiivi, taapeec es centos runaat peec iespeejas maigaaku valodu ar ne tik rupjaam intonaacijaam, kaa pieradis.

No vietas kur tikaamies aizbraucu ar velosipeedu uz Biwa dienvidiem - uz Ootsu pilseetu. Tas aiznjeema pat mazaak laika nekaa biju plaanojis - celji Shigaa ir labi un cilveeku uz ielaam maz, taapeec viss sanaaca aatri.

Meitene liidz turienei devaas ar vilcienu.
Aizgaajaam liidz Biwa ezeram. Ezers kaa juura - milziigs un krastus nevar redzeet. Gaisaa Kjiinas tuksneshu puteklji, taapeec redzamiiba slikta un bija ljoti auksti. Pa to laiku meitene dabuuja no grozinja (jaa, tikko sapratu, ka vinja visu celju staigaaja ar parastu lauku grozinju rokaas) aaraa lakataa ar ziediem ietiitu lakjeetu kastiiti ar dzeerveem uz vaaka, kur iekshaa smuki salikti viens pie otra bija dazhaadi eedieni. Ja godiigi, taa vienkaarshiiba un siltums mani tik ljoti paarsteidza, ka joprojaam nespeeju to piemirst pat uz briidi. Eediens bija ljoti garshiigs, lai arii auksts - aukstajaaa Biwas veejaa viss pavisam aatri adzisa. Paeedot pusdienas metene izvilka no groza arii divas mandariinu kantena kastiites. Mandariinu kantens ir japaanju tradicionaals deserts - mandariinu skjeeliites iesaldeetas sakarseetaa kanten uudenszaalju skjiidumaa un kad atdziest kljuust par zheleju. Ar kantenu viss nebeidzaas. No grozinja tika izvilkti arii 4 onigiri, kurus vinja ielika man somaa ar vaardiem, ka veelaak arii buus jaapaeed. Taa meitene ir tieshaam burviiga, zheel ka dodas uz asv uz ilgu laiku, taadu jaanjem pie astes ciet.
Pie reizes vinja man paliidzeeja nopirkt zaales kaajai, jo labaas kaajas celis celjoties pa kaapneem uz augshu un braucot ar velosipeedu saapeeja briesmiigi un atvadoties ielika rokaa glaazi ar shokolaades gabalinjiem un ar asaraam aciis aizbeega uz stacijas pusi. Nu, es jau teicu ka vinja ir burviiga, jaa?

Mazliet diivainaa omaa devos taalaak. Gruuti bija nodefineet savas sajuutas vispaari. No vienas puses - skarbums un nogurums no shiim chetraam dienaam loti stipri visu iespaidoja, no citas puses, taas meitenes laipnums joprojaam silda sirdi no iekshas un nevar nemaz zinaat vai mees veel vispaari kaadreiz tiksimies, taalaak, man ir palikushi tikai 15 kilometri ko braukt. Lielaa Tokaido celja beigas un lai arii neesmu nekaads lielais paardomu un filozofeeshanas meistars, paardomas galvaa bija un daudz.

Braukdams pa Osaka-yama kalnu ieleju gaisaa bija speeciiga mitruma un ziedu smarzha, kas mazliet atskjaidiija ruugtumu, kursh tomeer bija palicis atvadoties. Gar celjmalaam auga bambusi un pa mazu dzelzscelju brauca tikpat mazs vilciens - viss taads kaa klasiskajaas Japaanas bildees. Tieshaam skaisti un arii stipri siltaaks, nekaa Shigaa. Jau stipri pirms ilgaaka laika biju pamaniijis, ka kalnu forceeshana ar velo ir tik interesanta un dod tik daudz adrenaliina, ka jebkaadas celja saapes vienkaarshi tiek aizmirstas un laiks skrien nemanot.

Iebraucu Kyoto, paarvareeju veel paaris kalnus un paaris tuneljus.
Kyoto ir milziiga pilseeta-muzejs. Uz katra stuura veesturiskas relikvijas - pilis un templji, pilniigi neiedomaajami dazhviet.

Piestaajot uz sarkanaas gaismas pie kaarteejaa tempja vaartiem pajautaaju meitenei ar riteni, kura apstaajaas blakus, celju uz Kyoto staciju. Taa nevareeja taa iisti izskaidrot, bet vareeja redzeet, ka vinjai stipri gribaas parunaaties. Pateica, ka ja ieraudziishu Kyoto torni, tad vienkaarshi jaadodas uz vinja pusi. Lai arii Kyoto torni es neredzeeju, pateicos un devos taalaak. Saaposhais celis nedeva braukt paaraak aatri, taapeec mans aatrums bija taads... ielas velosipeedu videejais.

Iebraucu spociigaas ielaas ar mazaam maajinjaam - jau sen esmu pamaniijis, ka tumshie Kyoto nostuuri ir stipri spociigi un neomuliigi, bet skaisti, kas pavisam nav taa, kaa Tokijaa.
Pamaniiju beidzot Kyoto torni un devos uz vinja pusi.
Pie stacijas piebraucot atkal satiku to ritenja meiteni, kur mees mazliet parunaajaamies. Nu, apmeeram taada saruna:
- Cik sen tu esi Japaanaa?
- Nu, driiz jau 4 gadus...
- Tev laba japaanju valoda!
- Nav jau tik laba. Shigaa un Gifu vispaari neko nesaprotu!
Sheit meitene sasmeejaas.
- Nu, tas jau normaali. No kurienes tu brauc?
- No Tokijas.
- AOaoaooo! Tu traks! Super! Nu labi, man jaabrauc, baibai!

Taa nu es piebraucu pie Kyoto stacijas, kur mans Tokaido celsh shoreiz biedzaas.
Vareeja beidzot novilkt kjiveri un brilles un arii mugursomu. Aada uz pleciem jau bija tumshi sarkana - viss nobraazts nost, nav tikai skaidrs kad tieshi.

Iekaapu shinkansenaa, nopirku kafiju stacijaa, kuru man laipni iznesa pat liidz stacijas gaitenim no kafejniicas, jo ieiet kafejniicaa ar velosipeedu nebija nemaz eerti.
Vilcienaa blakusseedeetaajs izraadiijaas arii taads pats celjojumu friiks - saka ka bija celojis ap Biwa ezeru apkaart, kas ir 200 kilometri, vienaa dienaa. Nu jaa, vinsh gan ir speeciigs vecis.
Paraadiija paaris bildes, iedeva viziitkarti, es vinjam milky way shokolaadi celjam un devaamies katrs uz savu pusi.

Un nu, beidzot esmu maajaas.

-----

Un sheit buus rezumeejums.
Q. Kaapeec es to dariiju?
A. Lai pielietotu testosteronu, kursh man liek dariit fiziski smagas lietas vai vienkaarshi pist visu, kas kustaas. Celoshana ar velosipeedu izklausaas vismazaak destruktiiva un arii interesantaaka, nekaa nejeedziiga jaashanaas.

Q. Ko es iemaaciijos?
A. To, ka viss nav tik vienkaarshi ar to soto un uchi koncepciju. Biezhi vien uchi nemaz nav jaaaizskar, cilveeki ar daudz pozitiivaaku soto dziivo laukos.
A. To, ka taadaas situaacijaas viss var mainiities diametraali momentaali. Un vienmeer jaabuut modram un nav jaazaudee ceriiba.
A. To, ka daudzas lietas, no kuraam mees baidaamies, nav taa veertas, lai no vinjaam biitos. Un daudzas lietas, no kuraam mees nebaidaamies - un tieshi piipeeshana, alkohols un riskanti un stulbi pasaakumi, ir paaraak biistami, lai no vinjiem nebiitos. Dziiviiba ir ljoti trausla.
A. To, ka cilveeka kjermenis ir absoluuti kolosaali speeciiga konstrukcija. Un tai pashaa laikaa, kaa jau teicu, dziiviiba ir viena un ir trausla, To ir jaasaudzee.
A. To, ka kultuura var mainiities ne tikai no novada uz novadu, bet arii no ciema uz ciemu.
A. Dazhus vaardus no dazhaadiem dialektiem, kas stipri paliidzeeja runaajoties ar vieteejiem.
A. To, ka cilveekiem, principaa, tava persona ir interesanta un daudzi labpraat papljaapaa. Vienkaarshi jaasaak pirmajam un nekad nav jaabuut uzbaaziigam. Kaa saka japaanji - jaalasa gaiss. Ja cilveeks neizskataas taa, itkaa vinsh gribeetu ar tevi runaat, nav jaarunaa.
A. To, ka daudzi ir tik stulbi ciniski, ka vinjiem buus pilniigi vienalga pat tad, ja vinji tevi nejaushi nogalinaas.
A. To, ka biezhi vien izgliitotiiba noziimee arii laipnumu pret citiem.
A. To, ka nav jaabaidaas runaat ne ar vienu. Visaadu sabiedriibas slaanju cilveeki sniedz ljoti dazhaadu informaaciju.
A. To, ka vienmeer jaabuut rezerves plaanam, ja galvenais plaans neizdodas un to, ka vienmeer jaaizdomaa celsh uz priekshu. Tureeties pie ieprieksh izdomaataa celja stingri un nejeegaa arii nevajag.
A. Vispaari, nav jaadara nekas, kam nav jeegas. Bet zinaatkaarei jeega ir.
A. Vissvariigaakais - to, ka ieksheejaa nostaaja ir daudz vairaak pamanaama citiem, nekaa man pasham. Ja esmu speeciigs iekshaa, neviens yankee nenaaks klaat ar ljaunu nodomu, jo redz priekshaa cieto riekstu, ja esmu pozitiivs iekshaa, tad sarunu saaks uz ielas absoluuti nepaziistami cilveeki. Tas turpinaas arii tagad, Tokijaa. Agraak taa nav bijis.

Q. Kas taalaak?
A. Taalaak draugi sauc ap Biwa apkaart. Buus jaapameegjina. :)
A. Un arii pa Kyushu vulkaaniem pabraukaat gribeetos.

un visbeidzot:

Q. Vai tas ko izmainiija?
A. Jaa... Liekas, ka esmu pavisam cits cilveeks atgriezhoties. Tik cits, ka iedziivoties vecajaa dziives stilaa nesanaak. Jaaveido jauns.