Es jums varu pastāstīt kāpēc rakstu tik reti un maz, dodot priekšroku bildēm un kādiem īsākiem izteicieniem. Pirmkārt, mani pilnīgi apmierina mans dzīvesveids.
Darbā esmu nopietns onkulis, tik nopietns un skaidri domājošs, ka pašam bail. Pēc darba es braucu mājās, tad parasti vai nu nekas nenotiek, vai arī kāda dūdiņa maigā-maigā balsī nošļupst "mata ne" man uz auss. Es jau varētu rakstīt par tām dūdiņām, jo viņas mani aizkustina, bet tad jau visiem būtu priekšstats, ka es gar dūdiņām tikai ņemos, kaut gan arī tā nav patiesība, tas notiek reti un nekas krimināls nenotiek.
Brīvdienās es staigāju apkārt, baudīdams vientulību un apkārtējos cilvēkus. Goda vārds, ja ir kāda kompānija, tad nav tik labi. Kaut gan, tas ir atkarīgs.
Un vakar mums bija hanami svētki, visi piedzērās šõču un dziedāja dziesmas. Un rīt es braukšu uz Tõhoku, tāpēc atkal būšu nopietns puika, kuru interesē tikai darbs un firmas intereses.