ASINSBALSS

Visas pēdējās enerģijas rezerves ir beigušās. Un šoreiz tā, ka pavisam. Esmu spējīga tikai gulēt, bet dzīve piespiež, tāpēc darbojos tikai tāda basic režīmā, sarkanajām check engine lampiņām klusi mirgojot.
Tagad vai nu nolikties ziemas guļā, vai pa taisno pieslēgties pie ģeneratora. Ja dzīve ļautu. Ja uz darbu nebūtu jāiet. Ja nebūtu jāpiespiež sevi kustēties. Jāpiespiež sevi veikt pat ikdienišķākās darbības.
Varbūt man vajag amfetamīnu. Varbūt vienkārši izslēgties.

Tipa HIMYM alternative ending.
Emmm...
Es dikti gaidīju vairāk, jo.. nu, tās beigas man samaitāja visu sajūtu par seriālu. Nevaru vairs pacelt augšā vecās sērijas, paskatīties kādu randomā, nedomājot par nobeigumu. Un tas ir dikti žēl, jo šis nobeigums arī neko daudz nepalīdz. Diemžēl laikam šis nebūs viens no tiem komēdijsēriāliem (kā Friends), ko laiku pa laikam izvilkt no lādes, nopūst putekļus un atsvaidzināt atmiņā. Žēl, jo labs bija. Žēl, jo tās beigas pārāk visu izbojāja. Žēl, jo izskatās, ka veidotāji galīgi nav centušies. Aj, fuj, pē.

Vakar iznesām teleskopu parkā. (Teleskops, starp citu, šāds.) Par spīti lielajam gaismas piesārņojumam (un tam, ka mēs aizmirsām par parka apgaismojuma esamību :D), zvaigžņu vērošana pilsētā ir pat pilnībā iespējama. Sietiņš, piemēram, izskatās absolūti lieliski. Un, lai arī ar 40x palielinājumu, kas ir iegūstams ar standarta komplektā esošajām lēcām, Andromedu saskatīt nav iespējams (plus arī, protams, tas, ka es viņu centos ieraudzīt kādu sprīdi zemāk par tās atrašanās vietu :D (tātad - jāpērk spēcīgākas lēcas; obligāti)), - par spīti tam visam, zvaigžņu vērošana arī ar mazo palielinājumu ir pat ļoti efektīga. Interesanti skatīties, kā atšķiras katras zvaigznes krāsu spektrs (I'm tellin' you - vienai pat bija zaļgans spīdums!). Un, skatoties uz viņām, var arī just, cik ļoti katrai ir savādāka enerģētika. Viena rada sajūtu par maigu, sievišķīgu enerģiju, cita atstāj aktivitātes iespaidu - it kā tur notiktu mūžīgs tusiņš. :)
Tagad tik jāpastudē zvaigžnu kartes, lai nākamajā reizē ir konkrētāka sakidrība par to, kas tieši tiek vērots. Šoreiz apskatīto zvaigžņu nosaukumi tika notiekti tikai aptuveni (as in - " tā, ko mēs skatījāmies, bija aptuvei šiiite"). Plus noderīgi būtu ņemt līdzi kompi ar, piemēram, Celestia vai kādu citu līdzigu programmu virsū.
Un nākošajā reizē gribās atrast kādu planētu. Vakar visas jau bija paspējušas norietēt.

Vakar pirmo reizi mūžā skatījos uz Mēnesi caur teleskopu. :) Ak, jēziņ, cik forši! Par spīti tam, ka bija mākoņains, un viņš slēpās aiz tuvējiem kokiem, tik un tā - savām acīm redzēt gan Mēness jūras, gan kalnus, gan spožo, īpatnējo Aristarchus krāteri (ja tas vispār ir krāteris), kas izskatās akurāt kā spīdīga poga Mēness kreisajā pusē. Un tad vēl pati Mēness konturā! Fasciējoši robota uz izteiksmīga. Vienkārši super!
Nevaru sagaidīt nākošo reizi, kad skatu netraucēs mākoņi. Tad tam ir jābūt vienkārši fantastiskam! :)

Mēness vienmēr mani ir fascinējis. Ir viņā kaut kas neatvairāms, kaut kas hipnotizējošs; kaut kāda sajūta, ko nemāku izskaidrot. Un pilnmēness laiks vispār šķiet maģisks. Un šodien - šodien taču ir arī pilns Mēness aptumsums! Ne pie mums novērojams gan, bet tik un tā - var just gaisā, ka kaut kas ir savādāk.

Un vispār - ir jārīko zvaigžņu pētīšanas vakari. Obligāti. :)

Es vairs īsti nezinu, ko es šeit daru. Cibā. Ielogojos aiz pieraduma, jo a) man nav, ko teikt; b) es laikam esmu kļuvusi pārāk noslēgta, un jebkura virtuāla komunikācija man sagādā problēmas; nespēju atrast ne vārdus, ne iemeslu atrasties publiskā telpā; c) negodīgā kārtā tomēr gribas palasīt, kas Jums ir sakāms. Negodīgā, jo pati neko nesaku. Bet reizēm Ciba ir vienīgā vieta, kur ir palikusi kaut kāda pēdējā stīga, kas tur kopā ar cilvēkiem, ko ikdienā diemžēl neizdodas satikt.

Es vairs īsi nesaprotu, kurš kuru dzenā - suns kaķi vai otrādi.

Vispār jāsaka, ka tā ir diezgan liela noņemšanās, ja mājās ir sešus mēnešus vecs hiperaktīvs suns UN vēl arī trīs mēnešus vecs kaķis. Nav nekāda joka lieta. :D
Pagaidām nezinu, kā es viņas atstāšu vienas pašas, kad būs jāiet uz darbu. Laikam jāliek katra savā istabā, un miers. Jo patiesībā jau ar kaķi nav vispār nekādu problēmu, visu to haosu taisa suns.

..un beidzot atvaļinājums var sākties! :)

Lai Jūs nedomātu, ka es esmu pavismam pazudusi no zemes virsas, pastāstīšu Jums par gaiam.tv. Maksas kanāls, bet par dažiem eiro mēnesī ir tā vērts. Tur ir viss - sākot ar ezotēriku un beidot ar jogu. Raidījumi un intervijas par garīgām sfērām, par gariem un spokiem, un pēcnāves dzīvi, un reinkarnāciju. Tur ir raidījumi par senajām kultūrām, par vēsturi, par ezotēriku, par astroloģiju. Tur ir raidījumi par jogu un veselīgu dzīvesveidu. Un tur ir oriģinālraidījumi - David Wilcock ar "Wisdom Teachings" (viņam drīzumā būs vēl viens raidījums par insider testimonies btw) un George Noory ar "Beyond Belief", Lisa Garr ar "Inspirations", William Henry ar "Arcanum", James Van Praagh ar "Spirit Talk" un Regina Meredith ar "Open Minds", "Healig Matrix" un visu "Conscious Media Network" arhīvu. And the list goes on. Daudzas, daudzas stundas interesanta materiāla.
Īsāk sakot - ja tādas lietas interesē, tad noteikti ir vērts ievērtēt. :)

Tam sunim ir divi režīmi - 'sleep' un 'turbo'. Pārsvarā 'turbo'.

Kā es tikai vakar uzzināju, ka Markess ir nomiris? :(

Es atkal jūtos kā students, kam galvā kaķi, bet kalendārā dedlaini.
Bet nu jau divas naktis guļu pie puspavērta loga. Pēc tā es biju dikti noilgojusies.

Emm..bozena?

Starp citu - ļoti muļķīgi foršs komēdijseriāliņš The Neighbors. :)

Sailgojos pēc jūras un meža. Un jau kādu nedeļu ilgojos pēc vīna un (man tik netipiski) - vakara ar galda spēlēm.
Bet visvairāk laikam pēc sajūtas, ka kaut kas ir izdarīts.

UPD: Dabūju vismaz vīnu un galda spēles.

Vēl man liekas, ka katru reizi, kad es saku, ka man nav laika, es attaisnojos gan sev, gan citiem, kāpēc kaut ko/ neko neesmu izdarījusi. Un mana stulbā sieviešu smadzene vārdu "izdarīt", protams, vienādo ar vārdu "sasniegt". Every fucking single time.

Man tiešām liekas, ka visi citi neprot pareizi tīrīt māju. Jo visam taču ir mans veids un nepareizais veids, kā kaut ko darīt! :D

Vakar pamatīgi vīlos Centrālās bibliotēkas piedāvājumā. Nebiju domājusi, ka viņiem par kino teoriju būs mazāk grāmatu, nekā pie mums! Būsim precīzi - bija tieši viena, izdota 1983.gadā padomijā. Nu, kā šitā, ko? Mums vismaz ir Sergejs Eizenšteins. :D Jā, un imho saprotamāk aplīmēts/ izkārtots fonds arī. :)