* * *
24.. Sep, 2014 | 10:33
No:: morphine
Es vairs īsti nezinu, ko es šeit daru. Cibā. Ielogojos aiz pieraduma, jo a) man nav, ko teikt; b) es laikam esmu kļuvusi pārāk noslēgta, un jebkura virtuāla komunikācija man sagādā problēmas; nespēju atrast ne vārdus, ne iemeslu atrasties publiskā telpā; c) negodīgā kārtā tomēr gribas palasīt, kas Jums ir sakāms. Negodīgā, jo pati neko nesaku. Bet reizēm Ciba ir vienīgā vieta, kur ir palikusi kaut kāda pēdējā stīga, kas tur kopā ar cilvēkiem, ko ikdienā diemžēl neizdodas satikt.