* * *

« previous entry | next entry »
19.. Nov, 2013 | 12:53

Reizēm sanāk braukt uz darbu garām Arkādija parkam un Māras dīķim, garām Vācieša muzejam. Tas rajons ir tāds emocionāli piesātināts - mazliet skumjš un drūms, bet arī poētisks un spēcīgs. Viņam piestāv rudens. Un es varētu sevi iedomāties dzīvojam kādā no tām Latvijas laika privātmājām. Viņas ir tādas pamatīgas, mūžīgas. Tādā mājā varētu arī rakstīt dzeju un gleznot, un dzert tēju uz terases, un tēlot mākslinieku. Tur ir gaiss, ko elpot - pilns ar vēsturi un varbūt pilns ar nenotikušo. Nezinu, varbūt pat pārpildīts. Es tikai nezinu, vai tur ir vieta arī kam jaunam.
Un iedvesma vispār atnāk (zvaniem zvanot) un aiziet (dvēsele kā laterna). A ko tur padarīt?

links | drain the blood | Add to Memories


Comments {4}

morphine

* * *

from: [info]morphine
date: 19.. Nov, 2013 - 20:46
links

Man jau arī Āgenskalns dikti patīk ar tām mazajām ieliņām un koka mājām, un Uzvaras parku. Torņkalnu pārāk labi nezinu, bet man liekas, ka tur ir līdzīga noskaņa kā Āgenītī. Bet tā vieta ap Arkādija parku nudien ir poētiska. Man liekas, ne velti Vācietis tur dzīvoja. :)

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


magnolia

* * *

from: [info]magnolia
date: 19.. Nov, 2013 - 20:58
links

dzīvo kaut kur tuvumā?

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


morphine

* * *

from: [info]morphine
date: 19.. Nov, 2013 - 21:36
links

Nē, tikai reizēm sanāk braukt uz darbu pa to pusi.

Atbildēt | Iepriekšējais