ASINSBALSS - another brick

Katru reizi, kad nonāku kaut kādā - jebkādā - saskarē ar skolu programmām, man pārskrien šermuļi. [Intuitīvi jūtu, ka] tajā viss ir tik ļoooti nepareizi, ka es vispār brīnos, kā tie nabaga bērni to skolu vēl nav nosvilinājuši (tāpat kā es brīnos, kā savā laikā arī mēs to neizdarījām).
Visas tās aplamās lietas, par kurām viņiem māca tik ļoti aplamā veidā. Pilnīgi nekam nevajadzīgas vai sliktākajā gadījumā - pat pilnīgi nepareizas! - zināšanas. Nav brīnums, ka daudzi no mums izaug par neirotiskiem, dzīvei nepiemērotiem (katrs savā veidā) indivīdiem, kas visu savu atlikušo dzīvi pavada, cenšoties sevi atkal savest kārtībā.

Un tad vēl pedagogi uzdrošinās pateikt, ka tieši bērni ir tie, kas ir nepareizi, ne-intelektuāli, 'dzērumā taisīti' (dievagodavārds!) un kādi tik vēl ne!!
Kaut kas par to, ka savā acī baļķi neredz, ja?
Bļāā, kā tādas lietas var mani sadusmot!!!

(Un es zinu, ka tikmēr, kamēr man nav adekvāta risinājuma, ko piedāvāt, vajadzētu turēt muti, bet man piekāst. Ja es redzu nejēdzību, tad es tā arī pasaku. Punkc.)