* * *

« previous entry | next entry »
23.. Nov, 2006 | 20:47

Sagribējās kā toreiz - sēdēt līdz pieciem pēcpusdienā aukstajā laboratorijā, ņemties ar tām ķīmijām, saldēt rokas aukstajā ūdenī, sildīties pie žāvētāja un stundām ilgi tupēt zem sarkanās spuldzītes. Bet visvairāk laikam tomēr pietrūkst tās smaržas, ar kuru piesūcās gaiss, āda un drēbes...

links | drain the blood | Add to Memories

Comments {27}

almighty_j

* * *

from: [info]almighty_j
date: 24.. Nov, 2006 - 16:28
links

Man visapkārt vienmēr ir bijuši praktiski tikai mākslinieki un heh.. bohēmisti, mirkļu ķērāji.. [ieskanas nedaudz sarkastiska nots], taču es neteiktu, ka ir pārmantota tā 'mākslinieciskā' pasaule, līdz ar to īpaši pie kadru ķeršanas nepiedomāju (t.i. pie tā, kā atbilstošāk iemūžināt konkrēto acumirkli), nedz arī staigāju apkārt ar kaklā pakārtu fočuku. Tikai ņemu to līdzi, kad iespējas atļauj. Un, starp visiem neizdevušamies kadriem patrāpās arī pa kādam labam.. Lai gan es parasti piesienos pie tehniskām niansēm, telpas izgaismojumam, krāsu balansam sarkano ačteļu likvidācijai un tamlīdzīgi, lai bildi padarītu maksimāli reālistisku (cik nu tas iespējams ar pašreizējo ziepjutrauku, kura matricas dēļ attēli lielā palielinājumā ir stipri graudaini)..

[zin, centīšos būs maksimāli īss un lakonisks, citādi viens pats pierunāšu visu postu..:]

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

morphine

* * *

from: [info]morphine
date: 24.. Nov, 2006 - 17:16
links

Varbūt reizēm nemz nevajag būt lakoniskam?

Zini, Tev ir stipri paveicies, ja esi varējis uzaugt un pavadīt savus personību veidojošos gadus starp māksliniekiem un bohēmistiem. Man tieši tā vienmēr ir trūcis. Man apkārt ir bijuši piezemēti, ikdienišķi cilvēki - tādi, kas neizprot visādus bohēmiskus, netradicionālus izlēcienus. Es esmu frīks starp viņiem; frīks, kura izpausmes viņiem reizēm liekas pat smieklīgas un muļķīgas, nemaz nerunājot par to nepraktiskumu (un es nepārspīlēju). Ja godīgi, tad es esmu nežēlīgi nogurusi no šādiem cilvēkiem. Man gribas aizbēgt uz kādu vietu, kur es būtu frīks starp frīkiem, un pagaidām tas dažādu apstākļu dēļ (varbūt vainīga esmu es pati) nav izdevies..Vai varbūt palikt vienai pašai (ja nu es neko vairāk prasīt nevaru/ nedrīkstu) ir vienīgā izeja.. Nezinu.

Nu, redz`, arī man īpaši īsi izteikties nasanāca. Cerams, tas nekas.. ;]

Atbildēt | Iepriekšējais