ASINSBALSS - Nakts Sardze*

"Trakā tējas dzeršana. Kur nu Kerols! Vistrakākās tējas dzeršanas notiek ne jau truša alā, pie viena galda ar vājprātīgo Cepurnieku, Susuriņu un Marta Zaķi. Maza virtuvīte mazā dzīvoklītī, vēl no rīta uzlietais tējas stiprums, kam pieliets verdošs ūdens, aveņu ievārījums trīslitru burkā - lūk, skatuve, kur neatzīti aktieri spēlē pavisam īstu trako tējas dzeršanu. Šeit un tikai šeit tiek izrunāti vārdi, kurus citkārt nekad neviens neizrunās. Šeit ar burvju mākslinieka žestu no tumsas izrauj mazus, zemiskus noslēpumus, izvelk no bufetes ģimenes pīšļus, atrod cukurtraukā sauju ciankālija. Un tu domādams neizdomāsi ieganstu, lai pieceltos un aizietu, jo tev laikus ielej vēl tēju, piedāvā ievārījumu un pabīda tuvāk cukurtrauku bez vāciņa..."

Es tikai gribēju mazliet atzīmēt, ka šī nu patiesām ir viena burvīga grāmata, un ne tikai tāpēc, ka pārstāv manu mīļo fantastikas žanru (jā - vampīri, burvji, vilkači un visādi citi Citādie). Burvīgs ir arī veids, kādā autors stāsta, kā inscinē brīžiem maģiskas, bet tik tuvas un saprotamas ainas. Un augstākminētais piemērs ar tējas dzeršanu ir tikai viens izvilkums no darba, kurš šķiet pārpilns šādu mazu epizožu, kas gribot negribot atsauc atmiņā kaut ko tuvu un pazīstamu (jo piekritīsiet taču, ka tējas dzeršana vienmēr asociējas ar kaut ko.. nu, īpašu).
Piemēram, autors nu tiiik eleganti izskaidro krievu šņabja dzeršanas tradīciju - kā, kad un kāpēc:

"- Anton, piedzerties drīkst. Ja ļoti vajadzīgs. Tikai jāpiedzeras ir ar šņabi. Konjaks, vīns - tas viss ir sirdij.
- Bet šņabis?
- Dvēselei. Ja nu pavisam stipri sāp."



Un pēc šīm necilajām zemsvītras piezīmēm, es dodos meklēt ne tikai grāmatas ekranizāciju, bet arī 'Nakts Sardzei' sekojošās grāmatas, bet šo grāmatu nolieku atpakaļ plauktā, pasaku mīļu 'paldies' autoram un apsolu, ka tā tiks vēl ne reizi vien pārlasīta. :)

*Sergejs Lukjaņenko "Nakts Sardze"