retoriski, tikai retoriski....

« previous entry | next entry »
2.. Nov, 2006 | 15:37

vai tas, ka vienmēr, mūžīgi, nemainīgi ilgojos pēc savas pagātnes, nozīmē, kas viss kļūst tikai un vienīgi nenovēršami sliktāk? vai nostaļģija pēc aizgājušā - nebūt ne tik ideālā - [laika] ir kas vairāk par sentimentu un emocionāli psiholoģiskā profila (jā, melanholikjis cauri un cauri) diktētu untumu? vai var būt tā, ka es šai vietai vairs neticu? vai var būt, ka es viņai kādreiz vispār esmu ticējusi? VAI MAN NEVAJAG MORFIJU??

UPD: es GRIBU morfiju!

links | drain the blood | Add to Memories


Comments {13}

morphine

* * *

from: [info]morphine
date: 2.. Nov, 2006 - 17:48
links

ir ok. es pati shodien esmu biki (ok - dikti) mellos tonjos... taapec jau tas morfijs. vai arii tapec, ka neko citu dabuut nevaru...

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


morphine

* * *

from: [info]morphine
date: 2.. Nov, 2006 - 17:48
links

nozheelojami

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


almighty_j

* * *

from: [info]almighty_j
date: 2.. Nov, 2006 - 17:56
links

Pāries. Deram?

P.S. [Offtopic's] Caur maniem grāmattārpu galiem šobrīd meklējas X-paaudze. Tiešais gals Aplī un Rasā, bet arī līdz Atēnai aizsniedzas. Raudzīs, kas būs...

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


morphine

* * *

from: [info]morphine
date: 2.. Nov, 2006 - 18:11
links

Uuuuu!!!... labais...

Atbildēt | Iepriekšējais