retoriski, tikai retoriski....
« previous entry | next entry »
2.. Nov, 2006 | 15:37
vai tas, ka vienmēr, mūžīgi, nemainīgi ilgojos pēc savas pagātnes, nozīmē, kas viss kļūst tikai un vienīgi nenovēršami sliktāk? vai nostaļģija pēc aizgājušā - nebūt ne tik ideālā - [laika] ir kas vairāk par sentimentu un emocionāli psiholoģiskā profila (jā, melanholikjis cauri un cauri) diktētu untumu? vai var būt tā, ka es šai vietai vairs neticu? vai var būt, ka es viņai kādreiz vispār esmu ticējusi? VAI MAN NEVAJAG MORFIJU??
UPD: es GRIBU morfiju!
UPD: es GRIBU morfiju!
* * *
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
morphine
date: 2.. Nov, 2006 - 17:48
links
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
* * *
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
morphine
date: 2.. Nov, 2006 - 17:48
links
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
* * *
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
almighty_j
date: 2.. Nov, 2006 - 17:56
links
P.S. [Offtopic's] Caur maniem grāmattārpu galiem šobrīd meklējas X-paaudze. Tiešais gals Aplī un Rasā, bet arī līdz Atēnai aizsniedzas. Raudzīs, kas būs...
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
* * *
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
morphine
date: 2.. Nov, 2006 - 18:11
links
Atbildēt | Iepriekšējais