ASINSBALSS -

Nu, lūk, tad varbūt ir precīzi jānodefinē robežas starp makropasauli un mikropasauli - skaidrs, ka es ar saviem gūžas kaula atomiem nevaru iespraukties starp galda atomiem. Niecīgie izmēri to nepieļauj, līdz ar to tā gluži nav ilūzija, vienkārši izpratne par to, kā viss ir veidots. Tad varbūt par ilūziju to drīkst uzskatīt tikai tiktāl, cik kāda no maņām to attēlo kā tādu. Sikspārņi taču 'redz' ar eholokācijas palīdzību, bet tik un tā redz un spēj mijiedarboties ar vidi. Tātad tā atkal nav gluži ilūzija.

Kas attiecas uz to pēdējo ar enerģiju saistīto piebildi - jā, tas ir mans pēdējā laika atklājums, par kuru iedomājoties vien, birst asaras. Visums kā tāds sastāv no vakuuma, kas patiesībā NAV tukšums (jā, jā - tā nu reiz ir ĪSTA ilūzija :D :P ), bet gan pilns ar virtuālu, vēl 'nedzimušu' enerģiju, kuru nepārtraukti absorbē reāli eksistējošie lādiņi un ļauj tai 'piedzimt' - ap elektronu esošais elektriskais un magnētiskais lauks nav statiski, bet gan dinamiski - atjaunojas bezgalīgā ātrumā. Tā tad arī ir izeja no mūsu enerģijas krīzes. Iekārta, kas darbojas līdzīgi mūžīgajam dzinējam (jā, mums tā izskatīsies), bet patiesībā ir nekas vairāk kā kosmiskās vējdzirnavas. Un, ja nu vēlreiz jārunā par ilūziju, tad šī laikam ir vienīgā lieta, ko par tādu var dēvēt - nav tāda stāvokļa, ka nav nekā. NAV. Ir tikai bezgalīga esība. :)