Bet atbilžu uz jautājumiem "why do illuminati do what they do? [e.g. motivation]" un kāpēc tik ļoti ir jāuzsver, ka viss ir it kā ilūzija, ja tomēr šis viss kā tāds pastāv un pastāvēs, un ir neizbēgama realitāte, nevis tikai dažādu frekvenču EM viļņu pārklāšanās (jā, to jau es laikam vienreiz minēju).
Pēdējā laikā lasītais par vakuuma radīto enerģiju un to, kā tā no 'nerealitātes' un 'nekā/tukšuma' ar realitātē jau esošo lādiņu palīdzību 'piedzimst' un kļūst īsta, taustāma un izmērāma, liek vēreiz aizdomāties par to, ka itin viss ir īsts līdz pēdējam fotonam taču tas, kā to pasniedz, jau ir cits jautājums.
Par to motivāciju es laikam jau biju teikusi - runa iet par kontroli un varu. Par naudu. Par pasaulīgām lietām, neko vairāk, cik nu es saprotu. Primitīvi, bet fakts.
Par ilūziju un matēriju - jā, matērija, pareizāk sakot, tās blīvums, ir relatīva lieta. Tas ir tikai veids,kā mēs uztveram šo pasauli. Kā cietu un konstantu. Kaut arī īstenībā viņa tāda nemaz nevar būt, jo sastāv no atomiem. Atomi sastāv lielākoties no tukšuma - brīvās telpas starp kodolu un elektroniem. Šī ilūzija par cietu vielu kā tādu nebūt nav jāuztver, kaut arī ir interesanti par to padomāt - par to, kāda pasaule ir īstenībā, un kāda tā izskatās mums.
Paga - un kā tad bija ar to nezūdamības likumu - tas darbojas tikai uz matēriju vai arī uz enerģiju? Jo matērija taču savā būtībā arī ir enerģija.
Nu, lūk, tad varbūt ir precīzi jānodefinē robežas starp makropasauli un mikropasauli - skaidrs, ka es ar saviem gūžas kaula atomiem nevaru iespraukties starp galda atomiem. Niecīgie izmēri to nepieļauj, līdz ar to tā gluži nav ilūzija, vienkārši izpratne par to, kā viss ir veidots. Tad varbūt par ilūziju to drīkst uzskatīt tikai tiktāl, cik kāda no maņām to attēlo kā tādu. Sikspārņi taču 'redz' ar eholokācijas palīdzību, bet tik un tā redz un spēj mijiedarboties ar vidi. Tātad tā atkal nav gluži ilūzija.
Kas attiecas uz to pēdējo ar enerģiju saistīto piebildi - jā, tas ir mans pēdējā laika atklājums, par kuru iedomājoties vien, birst asaras. Visums kā tāds sastāv no vakuuma, kas patiesībā NAV tukšums (jā, jā - tā nu reiz ir ĪSTA ilūzija :D :P ), bet gan pilns ar virtuālu, vēl 'nedzimušu' enerģiju, kuru nepārtraukti absorbē reāli eksistējošie lādiņi un ļauj tai 'piedzimt' - ap elektronu esošais elektriskais un magnētiskais lauks nav statiski, bet gan dinamiski - atjaunojas bezgalīgā ātrumā. Tā tad arī ir izeja no mūsu enerģijas krīzes. Iekārta, kas darbojas līdzīgi mūžīgajam dzinējam (jā, mums tā izskatīsies), bet patiesībā ir nekas vairāk kā kosmiskās vējdzirnavas. Un, ja nu vēlreiz jārunā par ilūziju, tad šī laikam ir vienīgā lieta, ko par tādu var dēvēt - nav tāda stāvokļa, ka nav nekā. NAV. Ir tikai bezgalīga esība. :)
* * *
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
almighty_j
date: 20.. Jun, 2007 - 09:02
links
Pēdējā laikā lasītais par vakuuma radīto enerģiju un to, kā tā no 'nerealitātes' un 'nekā/tukšuma' ar realitātē jau esošo lādiņu palīdzību 'piedzimst' un kļūst īsta, taustāma un izmērāma, liek vēreiz aizdomāties par to, ka itin viss ir īsts līdz pēdējam fotonam taču tas, kā to pasniedz, jau ir cits jautājums.
Atbildēt | Diskusija
* * *
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
morphine
date: 20.. Jun, 2007 - 19:45
links
Par ilūziju un matēriju - jā, matērija, pareizāk sakot, tās blīvums, ir relatīva lieta. Tas ir tikai veids,kā mēs uztveram šo pasauli. Kā cietu un konstantu. Kaut arī īstenībā viņa tāda nemaz nevar būt, jo sastāv no atomiem. Atomi sastāv lielākoties no tukšuma - brīvās telpas starp kodolu un elektroniem. Šī ilūzija par cietu vielu kā tādu nebūt nav jāuztver, kaut arī ir interesanti par to padomāt - par to, kāda pasaule ir īstenībā, un kāda tā izskatās mums.
Paga - un kā tad bija ar to nezūdamības likumu - tas darbojas tikai uz matēriju vai arī uz enerģiju? Jo matērija taču savā būtībā arī ir enerģija.
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
* * *
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
almighty_j
date: 21.. Jun, 2007 - 08:33
links
Kas attiecas uz to pēdējo ar enerģiju saistīto piebildi - jā, tas ir mans pēdējā laika atklājums, par kuru iedomājoties vien, birst asaras. Visums kā tāds sastāv no vakuuma, kas patiesībā NAV tukšums (jā, jā - tā nu reiz ir ĪSTA ilūzija :D :P ), bet gan pilns ar virtuālu, vēl 'nedzimušu' enerģiju, kuru nepārtraukti absorbē reāli eksistējošie lādiņi un ļauj tai 'piedzimt' - ap elektronu esošais elektriskais un magnētiskais lauks nav statiski, bet gan dinamiski - atjaunojas bezgalīgā ātrumā. Tā tad arī ir izeja no mūsu enerģijas krīzes. Iekārta, kas darbojas līdzīgi mūžīgajam dzinējam (jā, mums tā izskatīsies), bet patiesībā ir nekas vairāk kā kosmiskās vējdzirnavas. Un, ja nu vēlreiz jārunā par ilūziju, tad šī laikam ir vienīgā lieta, ko par tādu var dēvēt - nav tāda stāvokļa, ka nav nekā. NAV. Ir tikai bezgalīga esība. :)
Atbildēt | Iepriekšējais