Grindhouse
« previous entry | next entry »
8.. Jun, 2007 | 12:25
skaņas: Catatonia - Road Rage
Grindhouse - jaunā, nupat Kannās pabijusī Kventina Tarantino un Roberta Rodrigeza kopfilma. Interesanta ar to, ka veidota kā dubultfilma - formāts, ko izmantoja Amerikā brīvdabas kino ('grindhouse') ziedu laikos - divas atsevišķas filmas, divi atsevišķi stāsti vienā vakarā. Šausmu filmas. Slaktiņfilmas. Zema tehniskā izpildījuma, zemas mākslinieciskās kvalitātes B kategorijas trilleri.
Vai šī ir mana mīļākā Tarantino filma? Nē. Bet tas, kas piesaista šajā divu izcilu režisoru kopdarbā, ir tieši šīs sajūtas, šīs kino vēstures daļas atsvaidzināšana tai [amerikāņu] paaudzei, kas to vēl atceras no savas jaunības, un kinokultūrvēstures mācībstunda tiem, kas ir pārāk jauni, lai būtu to piedzīvojuši.
Bet mums? Vai arī šaipus okenānam, tiem, kam šī daļa kino tradīcijas ir sveša, šī filma varētu likties interesanta? Jā. Jā, ja patīk slaktiņfilmas (ar šo uzmanīgi - sk. zemāk), jā, ja patīk paskatīties un pamācīties šo kino, es teikšu, žanru. Un, jā, ja patīk abi augstākminētie režijas grandi.
Tomēr gribētu teikt - nevajag, nē, patiesībā nemaz nevar gaidīt no šīs filmas klasisku šausmu trilleri. Lai arī tajā ir daudz asiņu, ieroču, pakaļdzīšanās, skaistu meiteņu un pat monstru. Ja būsiet redzējuši vismaz kādu Tarantino iepriekšējo filmu (piemēram, tās pašas Kill Bill vai Pulp Fiction), Jūs sapratīsiet, par ko es runāju. Filma ir pārpilna ar citātiem no citām, tostarp arī pašu Tarantino un Rodrigeza, filmām. Kā jau varēja gaidīt - jo pieredzējušāks būs skatītājs, jo tālāk no žanra nospraustajām robežām viņu šī filma aizvedīs.
Bet es baidos no vienas lietas. Es baidos, ka pie mums notiks tas pats, kas daļā (visās?) citu Eiropas valstu - šo dubultfilmu sagriezīs uz pusēm, rādot katru tās daļu atsevišķi. Lai 'nemulsinātu' skatītājus, lai padarītu to 'vieglāk uztveramu'. Taču man liekas - sagraizot to, parcērtot to vidū pušu, tiek nozagta varbūt pat lielākā šī filmas burvība. Tā tiek nežēlīgi pārvērsta par prastu slaktiņfilmu, neļaujot skatītājiem uztvert to, kas tiek pasniegts tieši ar šī formāta palīdzību. Es varu tikai vēlreiz atkārtot - skatītājs ir jāaudzina. Ir jārāda un jāskatās sarežģītas filmas. Nevajag, lūdzu, nevajag tās 'kastrēt', padarot tās šķietami pieņemamākas vidusmēra skatītājam. Vidusmēra skatītājs nav neaptēsts. Viņš domā(s). Tāpēc nevajag.
Vai šī ir mana mīļākā Tarantino filma? Nē. Bet tas, kas piesaista šajā divu izcilu režisoru kopdarbā, ir tieši šīs sajūtas, šīs kino vēstures daļas atsvaidzināšana tai [amerikāņu] paaudzei, kas to vēl atceras no savas jaunības, un kinokultūrvēstures mācībstunda tiem, kas ir pārāk jauni, lai būtu to piedzīvojuši.
Bet mums? Vai arī šaipus okenānam, tiem, kam šī daļa kino tradīcijas ir sveša, šī filma varētu likties interesanta? Jā. Jā, ja patīk slaktiņfilmas (ar šo uzmanīgi - sk. zemāk), jā, ja patīk paskatīties un pamācīties šo kino, es teikšu, žanru. Un, jā, ja patīk abi augstākminētie režijas grandi.
Tomēr gribētu teikt - nevajag, nē, patiesībā nemaz nevar gaidīt no šīs filmas klasisku šausmu trilleri. Lai arī tajā ir daudz asiņu, ieroču, pakaļdzīšanās, skaistu meiteņu un pat monstru. Ja būsiet redzējuši vismaz kādu Tarantino iepriekšējo filmu (piemēram, tās pašas Kill Bill vai Pulp Fiction), Jūs sapratīsiet, par ko es runāju. Filma ir pārpilna ar citātiem no citām, tostarp arī pašu Tarantino un Rodrigeza, filmām. Kā jau varēja gaidīt - jo pieredzējušāks būs skatītājs, jo tālāk no žanra nospraustajām robežām viņu šī filma aizvedīs.
Bet es baidos no vienas lietas. Es baidos, ka pie mums notiks tas pats, kas daļā (visās?) citu Eiropas valstu - šo dubultfilmu sagriezīs uz pusēm, rādot katru tās daļu atsevišķi. Lai 'nemulsinātu' skatītājus, lai padarītu to 'vieglāk uztveramu'. Taču man liekas - sagraizot to, parcērtot to vidū pušu, tiek nozagta varbūt pat lielākā šī filmas burvība. Tā tiek nežēlīgi pārvērsta par prastu slaktiņfilmu, neļaujot skatītājiem uztvert to, kas tiek pasniegts tieši ar šī formāta palīdzību. Es varu tikai vēlreiz atkārtot - skatītājs ir jāaudzina. Ir jārāda un jāskatās sarežģītas filmas. Nevajag, lūdzu, nevajag tās 'kastrēt', padarot tās šķietami pieņemamākas vidusmēra skatītājam. Vidusmēra skatītājs nav neaptēsts. Viņš domā(s). Tāpēc nevajag.
* * *
from: mis_sarajevo
date: 11.. Jun, 2007 - 00:33
links
Atbildēt | Iepriekšējais