kas tik te nenotiek

kā zem gultas atrasta čipsu paka spēj iepriecināt cilvēku!

Bāc, jāsametās un jānopērk tā vecā mazuta bāze pie manām mājām, beidzot būtu vieta, kur taisīt normālus pasākumus. Nez, kāds piefiksēja kā sauca to filmu par marsiešiem un zemiešiem, ko laida Claustrum - Northaunt starplaikā?

Degošs kaķis ir ļoti bīstams dzīvnieks mājās, jo kur gan viņš metīsies sajutis liego siltumu, protams, ka pie aizkariem. Tā vismaz dara manējais, kas nemāk apmest korektu līkumu ap degošu sveci. Par laimi skrienoši kaķi apdziest ātrāk (pretēji fizikas likumiem, kā jau tas parasti ir ar kaķiem) un viss beigu beigās izvēršas labi.

Domāju par datorspēļu attīstības nākotni, vispār štruntīgi salīdzinājumā ar sapņiem, kuriem nevajag nekādus jaunus dzelžus. Vēl bija agrs un nafig vēl celties, tāpēc vēl nolēmu slidināties pa fantāzijām. Bija interesants posms, kad paša stimulētās fantāzijas pēkšņi iegūst itkā pastāvīgu konsistenci un pats kļūsti par dalībnieku. Salīdzinājumam gluži kā ar tām stereoskopiskajām kartiņām - attēls pēkšņi paliek skaidrs un dzīvs. Tā nu pamodos savā imaginārajā istabā - pilns ar visādām drazām, pačekoju pa logu - nu bet protams, pāris koku vietā tagad tur ir amazones džungļi ar tropisku migliņu, jā, glīti. Bet es tomēr vēl nolēmu padarīties pa istabu telekinētiski dancinādams šķiņķi (psc aprobežotība). Vēl bija daudzkas, bet eh vajadzēja ātrāk pierakstīt

Lietderīgi nakts klusumā pie sveces nedomāt vispār neko.

Vēlreiz paldies adresaats par stūra priekšlikumu kompozīcijas sakarā, tagad esmu "čalis ar jūtām", lol kāds milzu prieks hehe.

Šodien aizstaigāju uz Našķu bumbu iekš Arsenāla, visai raibs pasākums. Izrādās, ka mans vērtējums zināmā mērā sakrīt ar šo viedokli, kgan vairāk gribētu izcelt Mārīti Guščiku.
Lai nu kādas tomēr būtu dziļās domas, neesmu tīra konceptuālā virziena piekritējs glezniecībā, vismaz ne pārāk lielā koncentrācijā vienuviet.

Parkrāmēju veco skolas pierakstu krājumu, pasmējos par naivajiem domrakstiem literatūrā, nostaļgija. Tagad mana istaba ož pēc kožu tabletēm (laikam naftalīns, nez, vēl dziļāka nostaļģija). Bet, vispār mani šodien priecē November Növelet, un kaķis pat nebēg prom no istabas.

Eksperti nobrāķēja padomju kaluma sievietes - dr. Cīrules veikto darbu. Varu piekrist ekspertiem, līdz šim pārāk laimīgs nebiju par šad un tad smeldzošo dzerokli, kas pēc dr. Cīrules standartiem ir pilnīgā okītī. Pārāk Eiropeiskas cenas tajā pašā Dzirciema ielā, bet toties nav anestēzijas mēģinājumi, no kuriem visa galva paliek nejūtīga izņemot pašu žobu, kā arī dr. sejā nav jaušamas atriebības alkas.
Pamazām atcerējos par nakts labirintiem - biju iesaistīts kādā savdabīgā ekscentiķu izklaidē. Savā nodabā pastaigājos, te pēkšņi parādās aizdomīgi sporta auto un masīvi džeki sāk evakuēt mani un citus tuvējos cilvēkus uz kādu pamestu rūpnīcu. Sāku saprast, ka tiek izspēlēts kaut kas līdzīgs šovam filmā The Running Man, kur mums ar biedēšanas un kaustīšanas tehniku tiek likts pārvarēt dažādus šķeršļus, viens no šausmīgākajiem, piem., lekšana pār iepirkumu ratiem. Kad šķēršļi bija pārvarēti mums laipna ome deva ieēst zupīti, lai atgūtu spēkus. Pēc pirmās karotes pēkšņi nāca atklāsme, ka zupa dzēš atmiņas. Nolēmu laisties lapās, jo apkārt vairs nebija masīvo, bet tikai omes. Attālinoties vēl paspēju uztvert kā šīs brīnās par manu atklājumu un savā starpā nospriež, ka turpmāk būs jāpalielina koncentrācija, lai arī pēc tikai vienas zupas karotes visas atmiņas būtu kaput.

Pagājušonakt zagu no milzu blusas cigaretes (nezkāpēc, jo es nesmēķēju) un, ieriebdams (wtf nezkāpēc) liku benčikus atpakaļ paciņā, kas izskatījās pēc vecas zeķes un kura bija novietota uz nagliņas pie mazas mājeles stūra. Blusa bija psc nikna un dzinās pakaļ, bet blusas, kā jau mēs labi zinām, nelido, bet es gan. Nākamājā epizodē, jau ārdījos pa pilsētu, zagdams džipus un pamazām iemantodams modernā Robina Huda statusu. Tad vēl nosmējos par kādiem nabaga studentiem, kas galēja izmisuma mākti nolemj lekt pa logiem. Kā par pārsteigumu, pirmajam pa logu lēcējam atklājas lidvāveres talants, un pārējie, protams, šim seko. Dažiem sanāk omg stilīgas piezemēšanās ar trīskāršiem kuleņiem un špagatiem, bet daži nāk lējā kā svins beigu beigās ar līdzīgu grimasi kā šeit.

Tikko atvilkos no elektrods. Manā pieredzē viens no štruntīgākajiem pasācieniem pēdējā laikā. Cik nu spēju izturēt paskatījos, ko savā nodabā darījās Älymystö, Barodarho un Frames In Second, un neko vairāk par ņirbošiem logotipiem videoprojekcijās nemanīju, neviens pat nemēģināja pakārt sevi aiz pīrsingiem (Barodarho), un mēģināt tēlot piedzērušus biznesmeņus (Älymystö), ehh trūcīgi.

Vakar iedomājos, ka interesanti būtu sastapt leģendāro Centi Ūbeli un kā nekā šodien tieši kā šis man aizspaloja garām, protams, bez pelēkā uzvalka un maskējies ar citām brillēm. Pēc gaitas hiperaktīvs gluži kā reklāmās, šķiet, sapratis, ka ātrāka iešana ir efektīvāka.

Ek, uzmundrinošās reklāmas.. lai nu kur, bet deviantart.com es šādu pavērsienu nebiju gaidījis. Man pat nav abolūti nekādu tematisku atslēgas vārdu, tikai un vienīgi "Latvia". Lūk Google ADSENSE!

Pati bildīte ir šeit.

Southpark ar S11E09 pārāk dziļi iebrauc fekālijās, eh neiedvesmoja.

    Jau labs laiciņš bija pagājis kopš vandīšanās pa pamestu rūpnīcu un angāru teritorijām, kur nu vēl ar muzikālām ekspresijām. Rūpnīcas romantika kļūst jo daiļāka, kad satumst un aiz loga līņā lietus.
    Tātad vide atbilstoši piesaistoša, ideāli piemērota šāda veida pasākumam, mākslas objektu izkārtojums arī izdevies. Dodos lēnām cauri, uz darba laika beigām, šķiet, sarodas vairāk cilvēku, daudzi, kā nojaušams, ir apmulsuši, kontingents ir gandrīz vai tikpat raibs kā sememas diska prezentācijā LMM, piemēram, bērns, kas braši skrej un saka "fui fui" uz tumšajām telpām, taču burtiski "pielīp" pie galējā izstādes objekta, kas ir samērā liels, labi apgaismots akvārijs, kuru tricina zināmas vibrācijas, kas vizualizējas viļņu veidā uz ūdens virsmas. Vēl viens no objektiem, piemēram, - pa perimetru izvietoti vairāki lentes atskaņotāji un ierakstītāji caur kuriem virzās konkrēta lente, kas vienuviet tiek ierakstīta, cituviet atskaņota - reiz ierakstītā skaņa tiek atskaņota, tad atkal tiek ierakstīta un atkaņota utt. līdz tas reducējas līdz telpu un iekārtu savstarpējās sintēzes unikālajam rokrakstam; citiem mazliet līdzīga ideja, taču par starpnieku izmantojot kko mazliet īpatnējāku.
    Zemāk varat klikot uz dažām nekvalitatīvām bildēm.

Traki, nogulēju līdz 3 dienā. Visai gastronomiski sapņi no rīta uzradās, noķēru lielu zivi Daugavā, kas bija izmukusi no Stockmann ar visu uzlīmi. Nabadzītei kā vēlāk atklājās, bija pazudusi aste kaut kur pa ceļam, bet tas netraucēja šai traukties pa viļņiem ar pilnvērtīga zvejas kutera jaudu. Kad domāju par šīs zivs lietošanas pārtikā piemērotību, fakts, ka aste kaut kur pazaudējusies, parāk neiedvesmoja šamējo ēst, bet uzlīme uz zivs vēstīja, ka zivs ir gluži vai dižciltīga, tā esot barota ar pašām labākajām barībām, un tad vēl tā piederot pie "ābolu pīrāga" sugas. Nu ko tur vēl daudz domāt :)

Man guļošam fonā bubināja TV, pamodies sāku noskaidrot sižetu paralēles. Abi bija par laupītājiem, Brazīliju, bet manā bija vairāk seksa un sirreālistisku muļķību, kur eizē biju gan policists, gan laupītājs, taču tā vai tā nevarēju saprast, kā banka ir uzlauzta un nekas nav paņemts. Seifs bija caururbts ar urbi tā, lai radītu iespaidu, ka ir urbts cauri visām sienām un stikliem no ielas, pie ārējā stikla bija "pieurbts" kaut kāds plastikāta gabals, lai it kā klusinātu urbšanu. Bandīti bija ielīduši caur tuneli no apakšas, kuram pēc ielīšanas bankā bija uzlikts kāds sētas žogs, bet izmukuši caur otrā stāva logiem, kuriem piebūvēts kkāds slidkalniņš.
Izslavētās un parodētās audiomācības miegā, kā sapņa modulēšanas rīks, tagad izklausās diezgan interesanti. Tad vēl arī mūzikas atskaņošana, ko reiz palaidis pa miegam skanēt, vēlreiz, apzinātā stāvoklī atsauc īpatnējas atmiņas (šī šeit man saistās ar īpatnēju rituālistisku dzimumaktu, vispār ļoti īpatnējas emanācijas). R. Habbarda dianētika, ko vēl aizvien neesmu izlasījis, to skaidro ar reaktīvā prāta domāšanu identitātēs - reiz uzņemta ingramma, vispārējs informācijas ieraksts (skaņa, sajūtas, emocijas, ..), tad nu atklājas, kad viens no elementiem ir iekustināts, piemēram, tā pati skaņa, lavīnveidā nāk virsū arī pārējās.
Vispār šodien es pieēdos trakāk kā jebkurš valis jebkad. Biju kāzās kādā japāņu restorānā un tur bija jūras asari, kas burtiski kusa uz mēles ahh un tad vēl visi tie maki un suši, un rīsu vīns, tagad es apzinos romiešu vemjamā trauka nepieciešamību.
Tagad kāds vēl grib, lai es zīmēju bulli.

Ceptas olas ar 20% sausās paprikas un citronu sulas daļu negaršo pārāk izcili, bet pietiekami labi, lai uz nakti piestampātu kuņģi.
Vēl aizvien domāju par interesanto rīta pamošanos - gluži kā divas savas eksistences puses, kur vienā ir šādas opcijas un otrā tādas. Kādas - īsumā grūti pateikt, bet sajūta bija ļoti interesanta, kad pamirkšķinot acis, pēkšņi esi gluži cits. Šorīt, tātad, bija vairākas viltus pamošanās, bet pēdējā es atjēdzos pēc šādas loģikas - manu draugu profilu neviens nevar izmanīt, jo paroli tagad zinu tikai es, tātad tas ko es redzu ir iluzors, falšs :D.
Kad mēģināju izmainīt pasauli ap sevi, sajutos kā ļumīga bumba, tas mani izbiedēja laikam, tāpēc ķeros pie savas istabas aplūkošanas pēc principa 'atrodi 10 atšķirības'. Izrādījās, ka guļu bez palaga un nez kāpēc kails, tai brīdī iešāvās ideja, ka var taču izlekt pa logu un skriet prom. Bet, damn, pamodos, jo ap diviem dienā, kā rādās, sapņi ir diezgan trausli. Nu nekas, nākamreiz.

Alus Cerná Hora Black Hill "vienīgais pasaulē alus aperatīvs" garšo pēc klepuszālēm, diemžēl ne pēc tām garšīgajām bērnu, kas ir ar anīsa garšu, bet pēc tām riebīgajām, pēc kuru iedzeršanas nāk noskurināšanās reflekss.

Interesants, kritisks pētījums par daža veida ceļazīmēm nacionālo kultūru kontekstā šeit.

Daži favorīti




Domāju, ka uz mani šī reklāma varētu iedarboties.

Pagājušonakt sapņoju par maizes šķēli, kas rūca un kratījās, ja to aiztika. Ja es to ņēmu draudzīgi un mīļi, tā tik un tā rūca, tai bija pofig.

Ar to ka sametu winampā visu 70giagabitīgo mūzikas direktoriju nepietika, lai justos labi. Ar neta radiostacijām IZRĀDĀS var atklāt daudz kā jauna. Starp īpatnajiem radio DJ`iem laikam varu ierindot radio EIPI variantu, kura vadītājs izklausās esam paslēpies zem segas.

Hmm, šķiet, ka man šodien veikalā skrūves iesvēra Cukuriņš no fabrikas.

Vispār man mācība būt acīgākam. 1. vieta aizbarikādēta, nu ok, gadās, iešu uz 2. vietu, kad beidzot esmu, tur pēc telefona zvana atklājas, ka tur vairs nepārdod to, ko man vajag, labi, iešu uz 3. vietu, kur vienmēr esot tas, ko man vajag. Dežurante 3. vietā paskaidro , ka šeit tā vairs neesot, lai ejot uz 1. vai 2. vietu. Nukļūstot pie barikādēm vēlreiz 1. vietā apkopēja paskaidro, ka tur tak lapiņa, lai ejot uz 2. vietu. Ehh dabūju noskrieties.