kas tik te nenotiek

Eksperti nobrāķēja padomju kaluma sievietes - dr. Cīrules veikto darbu. Varu piekrist ekspertiem, līdz šim pārāk laimīgs nebiju par šad un tad smeldzošo dzerokli, kas pēc dr. Cīrules standartiem ir pilnīgā okītī. Pārāk Eiropeiskas cenas tajā pašā Dzirciema ielā, bet toties nav anestēzijas mēģinājumi, no kuriem visa galva paliek nejūtīga izņemot pašu žobu, kā arī dr. sejā nav jaušamas atriebības alkas.
Pamazām atcerējos par nakts labirintiem - biju iesaistīts kādā savdabīgā ekscentiķu izklaidē. Savā nodabā pastaigājos, te pēkšņi parādās aizdomīgi sporta auto un masīvi džeki sāk evakuēt mani un citus tuvējos cilvēkus uz kādu pamestu rūpnīcu. Sāku saprast, ka tiek izspēlēts kaut kas līdzīgs šovam filmā The Running Man, kur mums ar biedēšanas un kaustīšanas tehniku tiek likts pārvarēt dažādus šķeršļus, viens no šausmīgākajiem, piem., lekšana pār iepirkumu ratiem. Kad šķēršļi bija pārvarēti mums laipna ome deva ieēst zupīti, lai atgūtu spēkus. Pēc pirmās karotes pēkšņi nāca atklāsme, ka zupa dzēš atmiņas. Nolēmu laisties lapās, jo apkārt vairs nebija masīvo, bet tikai omes. Attālinoties vēl paspēju uztvert kā šīs brīnās par manu atklājumu un savā starpā nospriež, ka turpmāk būs jāpalielina koncentrācija, lai arī pēc tikai vienas zupas karotes visas atmiņas būtu kaput.