kas tik te nenotiek

"Kaut kāds juceklis galvā, Jurij Ivanovič. - Es atmetu ar roku un aizsmēķēju. Bet piramīdas, man šķiet, radītas ar gudru ziņu, ar gudru gan...
- ???
- Tāpēc, ka jebkura piramīda ir...ir... - Es nokāru galvu. - Man liekas... man liekas...
- Kas?
- Man liekas, ka jebkura piramīda ir genoms... vai gēns.. taču četrkāršs gēns, kas vienlaikus radīts četriem ķermeņiem, - pašam negaidot es izšāvu.
- Kāpēc?...
- Nezinu, Jurij Ivanovič.
- Paga, šef, ierausim vēl pa glāzītei, ko? - Jurijs Ivanovičs pēkšņi ierosināja.
- Labi.
Mēs izdzērām pa glāzītei, pēc tam Jurijs Ivanovičs ar baudu izelpoja un izspieda vārdus:
- Jā, piramīdas ir Gadsimtu Mīkla! [..]"

Sadzīviska satura ainas tēlojumi Muldašovam nudien nav sveši. Grāmata ir tālu no aukstā intelektuālisma kategorijas, toties var smelties iedvesmu plašākam skatam uz dzīvi. Noteikti daudzviet autors šauj greizi, bet pamatu pamatos mīt jaukas atziņas, piemēram, daudz domājiet, daudz nodarbojieties ar seksu,  tērējiet enerģiju, mīliet. Man nudien interesē tā saucamā opozīcija "AntiMuldashev", ko gan viņi tur raksta.

jutu, ka šodien trolejbusā cilvēku prātos ierunājās veidenbaums

Nupat nopirku ebayā kādu grāmatu, bet tā kā man nav paypala konts maksāju ar pārskaitījumu. Rezultātā iztērējos dubultīgi : prece 23 EUR -> ~15ls + bankas komisijas maksa Ls 12.
Ja kāds zin teikt, man interesē kādas maksas ir lietojot Paypal, kā ar plusiem un mīnusiem?

Kāda doma no Ķirsona intervijas - "Ir lietas kuras negribi, bet ej un dari... Jāspēj sev aizliegt - kaut vai aizliekot atslēgu priekšā"

Šonakt izdevās apzināties sapņus 2 reizes, ja būtu jāvērtē skalāri, tad būtu kādas 3 balles no 5 iepējamām.

Lidinos pa pilsētu naktī, atkal nevaru pacelties pārāk augstu it kā trūktu iztēles. Saskatu kaut kādas pāris prostitūtas uz ielas stūra, uzsaucu viņām „hey”, prostitūtas sāk kaut ko čivināt, pēc mirkļa uzrodas divi sutineri, kas vēlas noskaidrot situāciju. Nākamā epizode jau pie mana poģīša, kur atvēries gadatirgus. Starp mazajām butkām uzzēlušas vīnogas, no kokiem karājas siera cīsiņi, nodomāju – kapēc man kaut ko pirkt, ja tieši tas, kas vajadzīgs, vīnogas un cīsiņi aug tepat kokos. Paēdu pats un pabaroju arī kādu kaķi, dodos tālāk. Nonāku kādā bārā, te nu es apzinos, ka ka kaut kas nav lāgā un es sapņoju. Nolemju izdarīt eksperimentu – uzrakstīt uz lapiņas savu vārdu. Bārā ir daudz cilvēku, saprazdams, ka viss ir fiktīvs eju viņiem cauri, efekts ir pamatīgs, gluži kā labajā filmā Ghost. Šajā momentā novēroju savas sajūtas: tāds kā neliels stīvums un ķermeņa viegla vibrēšana, paskatos uz uzrakstīto vārdu un arī tas mazliet vibrē. Izeju un ielas un domāju par savu ķermeni, varbūt stīvums saistīts ar to, ka smadzenes saprot, ka ķermenis guļ gultā un nebūt ņipri nesoļo pa bruģi. Pēc laiciņa sapnis beidzas un lēnām pamožos. Pāreja vienmēr nāk ar interesantām sajūtām, tādas kā divas esības, viena nāk var būt ar vilšanos mazliet, citreiz ar patīkamu satraukumu vai mieru.


Apziņas stāvokļus sapnī iedalu aptuveni šādās kategorijās:

1. Neapzināti saprot, ka guļ un sapņo. Automātiskais režīms, traucas līdzi visam, kas sapnī notiek, ļaujas plūsmai, lai kāda tā arī būtu.
2. Piečeko, ka tas ir sapnis, kur traucas apziņa, bet tomēr neko lāgā neuzdrošinās mainīt, jo viss ir pārāk ticams. Tāpat traucas līdzi visam notiekošajam. Tāda kā samierināšanās.
3. Sapņošana ir apzināta. Prāts nesās uz eksperimentu izdarīšanu, piemēram, lidināšanos pa dinamisko sapņa vidi, vai, piemēram, šķiņķa telekinētiska lidināšana pa gaisu. Sava veida jautrošanās un apstākļu izbaudīšana, kā piemēram spēlējot GTA vai kaut ko tamlīdzīgu. Viegla vides pārveidošana.
4. Sapņotājs [tiktiešām] saprot, ka viss apkārt esošais ir paša veidota dinamiska vide ar neierobežotām izpausmes iepējām. Daudz ko saproti par to, kapēc sapnī veidojas tas, kas veidojas un pasmejies par savu unikālo prātu. Vairs nespēlē spēli, ko prāts tev liek priekšā, bet pilnībā veido spēli pats. Piemēram, lūk, gribu sev rokā zelta karoti un blakus dzeltenu citplanētieti, un šeku reku viņi uzrodas. Ļoti noderīgs stāvoklis ideju, motīvu un vispār domu izspēlei.
5. Vairs neasociē sevi ar ķermeni, bet viss apkārt esošais ir tavs īpatnējais ķermenis. Pilnīga kontrole ap notiekošo Prāts sapnī ir pilnīgi skaidrs, ir zināms, kas tu esi un ko tu dari. Notiek ieklausīšanās smalkākās sapņa niansēs un sevis izpēte. Faktiski tas izpaužas kā dziļa meditācija.

--
Vēl stabili jātiek pāri 3 līmenim, redzēs, kas sanāks.

Lasu tripotāju piedzīvojumus un domāju par to kā cilvēks izvēlas vieglāko no ceļiem, lai gūtu sava veida atklāsmes, būtiski apejot gribasspēka momentu, kas notrulina garīgi un fiziski. Es piekrītu uzskatam, ka visas zāles ir cilvēkam pašam iekš sava ķermeņa. Cilvēkam ir absolūti nepieciešams tripot, un to viņš arī dara katru nakti, tikai lielākoties no tā visa neko neatcerās, ko savukārt var labot.

Runā, ka francūžiem plānošana neesot tā stiprākā puse, un ja iet runa par savu teritoriju, tad pohujisms par citiem ir gana skarbs. Tā, piemēram, gadījās nokļūt Francijā uz pāris diennaktīm. Kaut gan sākotnēji viesnīcā bija plānots pavadīt tikai vienu nakti, francūžiem gadījās ierezervēt lidmašīnas biļetes uz dienu vēlāk nekā paredzēts, kas savukārt nebija saskaņots ar viesnīcu. Otrajā dienā es ar kolēģiem ierodamies viesnīcā un secinam, ka mantas ir izlidinātas laukā no numuriņiem un kā pagadās samestas somu glabātuvē. Daļa mantu man un citiem pazudušas, mājāsvedamā pudele ir izšķaidīta pa somu, un neviens cilvēks viesnīcā angliski nevar izskaidrot situāciju. Par laimi viss no kārtojās daudzmaz labi un nakts nebija jāpavada lidostā, bet /laipnā/ viesnīca dabūja no manis dāvaniņu - tumšā kaktā ieslēptu piesmietu pussaplīsušu somu ar smirdīgu camambera sieru

Pagājušais sapnis: eju saitītē ar savu personīgo vistu, apkārt daudz baložu, manas pavadones klātbūtnē baloži sāk uzpūsties un sprāgt. Ievēroju - vista ir ļoti kārna (psihokinētiskie spēki, protams, prasa daudz enerģijas), palaižu putnu savā vaļā lai barojas, mirkli vēlāk vista ir transformējusies par baltu trusi un šņakstinās gar pusizēstiem Danone jogurta traukiem veca malkas šķūņa patvērumā.

Urbandictionary: "killer chicken" - defecating while sleeping, the feces left after defecating in a bed, or the person who defecates in the bed. Piemērs pielietojumā: "i'm not taking that housekeeping job -- what if someone drops a killer chicken?"

Dammit, tikai šodien uzzināju par šo - debīlā Kievijas valdība, nu kucesdēli, kā var darīt tādas riebeklības:(

Tā arī neizdevās piecelties agri, eh, jāmēģina vēlreiz. Aktualitāte: Large Hadron Collider un Gordons, varbūt vakardienas ekperimenti ir saistīti ar mana mobilā displeja nespēju parādīt, kas man zvana un vispār kas notiek. Tad vēl pārdomas par datora pārinstalēšanu kā reinkarnāciju un otrādi, gara, personības un PC pakārtojumi

Man nez no kurienes makā uzradies viens forints, jā, pirms kāda laiciņa manīju igauņu 10 sentu monētu, rādās, ka tieku apšmaukts. Bet vispār, boržōmi ir izdzerts un jāiet gulēt

Diezgan sūdīgi, mandeles atkal streiko, taču nupat nosapņoju britu humorā ieturētu Donalda Daka komiksu-daļēji animāciju, kur pīle piestrādā par aukli kādai angļu lēdijai, un viens no šīs lēdijas mazdēliem ir nolēmis paslepus izlūkot Donalda neķītrās gaitas pie citām pīļu dāmām.
Es, protams, bērnībā esmu iemācījies lasīt tieši dēļ komiksiem, bet kaut kā neatceros, ka Donalds tusētos ar šādu draugu:

Šorīt bija tik izcili sapņi, ka rīts man ievilkās līdz ~16 dienā + vēl atminoties principu, ka svētdienā cilvēkam nepienākas strādāt, brokastis tika ēstas sešos vakarā. Turpinot jau sapņos iesākto scifi-adventure-action, šodien noskatījos Minority Report un The Island. Abas liek aizdomāties par pasauli šī gadsimta otrajā pusē - cilvēces tehnoloģisko attīstību un morālajām vērtībām.

Minority Report tiek spriests par brīvās izvēles un determinisma attiecībām, tas pats vecais labais laika kalambūrs - vai nākotni var mainīt, ja tu to apzinies, vai cilvēku var sodīt par to, ko viņš vēl nav izdarījis. Domāju, ja reāli būtu tāda sistēma kā filmā, cilvēciskais faktors spēlētu pārāk lielu lomu pašlabuma meklētāju šaurajā pasaulē, un viss aizietu pamatīgā autoratīvā pakaļā. Piemēram, kā kāds ir izteicies par sistēmu Krievijā kādu laiciņu atpakaļ "jāļauj zagt, ja noalgos apsardzi - zags apsardze, ja izveidos kādu citu struktūru, zags arī šī struktūra". Un vispār, ir paradokss, lai šāda sistēma darbotos cilvēcei ir jābūt pietiekami attīstītai, lai tā neizdarītu slepkavības pirmāmkārtām, kā rezultātā no sistēmas nebūtu jēgas. Un galu galā cilvēkam ir jādod iespēja izvēlēties. Rekomendējama filma 9/10

The Island. Uzreiz pamanīju, ka režisors ir Michael Bay, tātad sprādzieni, daudz sasistu iekārtu un lidojošu agregātu. Vēl viena filma par advancētu ASV, tikai šoreiz tēma ir kloni un komercija. Emocionāli paķēra vairāk nekā Minority Report, brīžiem pat iepauzēju, sajūsmā berzēdams rokas, devos pēc saldējuma uz virtuvi un priecājos, ka vēl ir palikušas vismaz divas piektdaļas filmas. Beigas tādas mazliet naivas bet.. still.. arī rekomendējama 8/10

hahā esmu viens no tiem kas olas krāso ar E102, E124, E22, E110 un E133 (izbanots vismaz 11 valstīs) pamīšus aptinot tās ar skoču. urbāni lol. Tagad nāk prātā Rasputina joks ēst ciānkāliju ar cukuru.

Kāds, nevēlaties elektronisko cigareti? Pērciet ātri kamēr vēl nav iebūvēts displejs.

Šobrīd pamatīgi ciešu no ieciklēšanās uz kādu konkrētu darbu, ja jau tā ciešu iespējams nepareizs darbs, kas šajā gadījumā ir tipiskais svarīgs-ir-rezultāts nevis procesā-baudāms. Ironiski pa tēmu "Heroin Hero" spēlīte.

Pēc mātes izteikuma "kas tad tās par gleznām.." aizstaigāju uz Barbaras Gailes izstādi "Gleznu misteriozā dzīve". Nu ko lai saka, es tās arī neuztveru par gleznām, bet instalācijas tās ir pilnīgi noteikti. Reportieri esot sašutuši, ka viņas gleznas nevarot nofotogrāfēt (pārāk niansētas tonalitātes izmaiņas). Personīgi, šķiet, ka vajadzīgs krāsaināks un tiešāks impulss, lai konfrontētu sevi vajadzīgajā virzienā un lieli, drūmi švīkaini laukumi pie sirds var pārāk neiet.

Ēdu apceptus sīpolus un priecājos. Runā, ka man kāds sīpols esot ieripojis šūpulī un es esot to ēdis kā ābolu. Dziļi skapī tika uzrakts kāds jokains padomju buklets - atmiņu klade čaklajām zīdaiņu mātēm izrādījās, ka es esot ilgi runājis par sevi trešajā personā un man esot bijis ideāls svars piedzimstot 3kg200g , nice.
Bet apkārt ir tieši tik daudz darāmā, lai es paradoksāli sēdētu un neko nedarītu un atcerētos sapni, kur es ceļoju pa fiktīvām zemēm un viesojos pie bezbēdīgiem konfekšu vīriņiem, kas šāva viens otram ar savu zemeņu pildījumu.

hheheh komplicētā tehniskā aprakstā angļu valodā beigās izlasīt nevis "bye" no autora bet "bļe"

Nomāc sajūta, ka esmu miegā. Kā reakcija uz šo sajūtu - pastiprināta informācijas uzņemšana un galvassāpes kā reakcija uz netbilstošu informāciju.

Pārdomas par laiku. Nesen bija sapnis, kur es nodzīvoju veselu ilozoru dzīvi. Izklausās fantastiski, bet neko daudz no tā visa vairs neatceros. Bet sapnī bija secinājums, ka tas nevar būt sapnis, jo ir pagājis milzīgs laika posms un to visu nevar tā vienkārši nosapņot. Šķiet, ka laika būtību var izprast kravājot atmiņas, viss kas ir noticis ar mums ir pieejams momentāni un sakārtoti.

Iespējams, ka šis laiks ir savādāks par pārējiem, dēļ iekšējā nemiera, vismaz man, kaut gan zinu, ka tas tepat vien ir. Varbūt cilvēkiem piepildījuma meklējumi ir aktuālāki nekā citkārt.

Aizstaigāju uz Gabrāna izstādi, nekādas emocijas neradās (kā tam arī bija jābūt pēc idejas). Gribētos dzirdēt kāda pieredzējuša ezoteriķa viedokli par visu šo kompilāciju. Es, kā ierindas pilsonis, nekādas ārkārtējas plūsmas nesajutu, ja nu vienīgi pie Aizsaules spoguļiem kkādas varbūt izmaiņas. Interesanti pavērot cilvēkus - kāds rūpīgi taustoties un ieklausoties lēnā garā, cits ātri ar mobilo rokās. Dažas jautrīgas vecāsmātes izpētījušas, kas izpētāms, spriež "- nu, tu domu saprati visam šitam? - Nuja, tas tāpat kā dārzā sastāda viskautko un tad ved rādīt, iestāda krūmu kājām gaisā un tad visi brīnās." Droši vien garāmejot ieskriešu vēlreiz, turpat blakus izstādē arī dažas šarmanti bezjēdzīgas dadaistu filmas, kuras nepaspēju noskatīties.
Anyway zemāk ir dažas bildes no kaut kāda itāļa sakarā ar paraspoguļiem.