ceturtdiena
Mar. 13th, 2008 | 10:35 pm
From:: modulis
Šobrīd pamatīgi ciešu no ieciklēšanās uz kādu konkrētu darbu, ja jau tā ciešu iespējams nepareizs darbs, kas šajā gadījumā ir tipiskais svarīgs-ir-rezultāts nevis procesā-baudāms. Ironiski pa tēmu "Heroin Hero" spēlīte.
Pēc mātes izteikuma "kas tad tās par gleznām.." aizstaigāju uz Barbaras Gailes izstādi "Gleznu misteriozā dzīve". Nu ko lai saka, es tās arī neuztveru par gleznām, bet instalācijas tās ir pilnīgi noteikti. Reportieri esot sašutuši, ka viņas gleznas nevarot nofotogrāfēt (pārāk niansētas tonalitātes izmaiņas). Personīgi, šķiet, ka vajadzīgs krāsaināks un tiešāks impulss, lai konfrontētu sevi vajadzīgajā virzienā un lieli, drūmi švīkaini laukumi pie sirds var pārāk neiet.
Pēc mātes izteikuma "kas tad tās par gleznām.." aizstaigāju uz Barbaras Gailes izstādi "Gleznu misteriozā dzīve". Nu ko lai saka, es tās arī neuztveru par gleznām, bet instalācijas tās ir pilnīgi noteikti. Reportieri esot sašutuši, ka viņas gleznas nevarot nofotogrāfēt (pārāk niansētas tonalitātes izmaiņas). Personīgi, šķiet, ka vajadzīgs krāsaināks un tiešāks impulss, lai konfrontētu sevi vajadzīgajā virzienā un lieli, drūmi švīkaini laukumi pie sirds var pārāk neiet.