|
|
Monday, May 13th, 2013
|
8:39a
Braucu uz purvu, ogot, bet ceļu aizšķērsoja HES, kas nesen uzbūvēts. Pievedceļš protams "aizdirsts" ar ceļa zīmi "ķieģelis", kas nekādi neierobežo manu rīcību brauk tur, kur esmu nodomājis. Patīkami pārsteidza iespē pa stāvu betona nogāzi nonraukt nepabeigtā stāvlaukumā, bet galīgi neiepriecināja fakts, ka saradās dusmīgi HESa darbinieki un tīšuprāt bēra lejā granti, lai mūsu mājupceļš butu grūtāks, lai neteiktu - neiespējams.
Pie velna, nodomāju, savāc grozus, uzvilku zābakus un gar HESu devāmies uz purvu. Blakus HESam bija izbūvēts liels sporta komplekks ar divām zālēm un vairākām ģērbtuvēm - tādas noplukušas tās ģērbtuves, bet tas laikam normāli skaitās. Uz manu jautājumu -Kapēc? Kāpēc jābūvē jauns sprta kompleks, ja blakus ciemā viens tāds jau ir? Atbilde bija vienkārša - Tapēc, ka Eiropa par to maksā un tas ir gandriz vai vienīgais veids kā nokāst no viņiem naudiņu.
Kad nokāpām lejā, skatam pavērās upe - plata, spēcīga straume, putojoša un nedaudz baisa atstraume un tam visam pa virsu miglas vāli. Krāsa nenosakāma - miglas pelēkais ar purva zaļo sajaukti kopā un atšķaidīts ar saules zeltu, kas nav redzams, bet drīzāk sajūtams. Stāvēju upes krastē un ar sajūsmu vēroju tās spēku, varenību un bezgalīgo plūdumu un teicu - labi, ka mēs neaizdevāmies uz purvu, jo tur šī straume noteikti liktu pārdomāt arī savu niecibu un dzīves jēgu.
Par laumiņām, lidošanu, to kā Kilbloka piedāvāja nopirkt savas akcijas par nieka divsimt tūkstošiem un Elīna dziedāja karaoke Bastejkalnā - par to vēlāk, citureiz vai arī nekad, tagad ir darbs un sapņu pēdas ātri pagaist ikdienas straujajos vējos ...
(comment on this)
|
12:21p - vēl viena saulaina dienaa
un sestdien bija 21. saulainā diena ...
(comment on this)
|
4:40p
Manā izpratnē par LAUĶI klasificējas ikviens, kurš pārlieku rūpību velta apģerbam vai aksesuāriem (kā piemēram ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) kautskis somām), vizuālo tēlu vērtējot augstāk par funkcionalitati un praktiskumu. Par piemēru, labi atceros lauku kaimiņu - atšķirībā no mums, vasarniekiem, kas rudens dubļus brida un uz Rīgu brauca Sarkanā Kvadrāta gumijniekos, viņš rūpīgi laipoja caur peļķēm kurpītēs. Laukos, ikdienā viņš bija normāls onka - ar veco mugursomu plecos un normāliem zābakiem kājās viņš parādija vislabākās sēņu un ogu vietas. Bet tiko laukiem pagrieza muguru, viņš pārvērtās un visniecīgākais dublītis tika rūpīgi noslaucīts, lai nekas nenodotu viņa izcelšanos. Tādi paši lauķi rauc degunu par Statoil mugursomu, mašīnu mazgā katru otro/trešo dienu un smīkņājot par atlaižu kuponu krājējiem (saucot tos par mārketinga upuriem) pārmaksā par brendotiem produktiem (ka tikai kaimiņam tāds nebūtu).
(3 comments |comment on this)
|
|
|
|