About this Journal
Current Month
 12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31
Jan. 2nd, 2022 @ 12:09 am (no subject)

Jāuzraksta gada pārskats.
Gada sākumā ierakstīju divas dziesmas, kuras paredzēts publicēt šogad. Samērā daudz strādāju no mājām. Vasarā sāku regulāri peldēties mūsu vietējā upītē, jo nu tik karsta vasara sen nebija pieredzēta. Bijām ceļojumā uz Minheni - Bavārija patiešām ir ļoti skaista. Publicēju savu agrāk ierakstīto dziesmu. Ik pa brīdim saasinājās veselības problēmas, kā rezultātā pievērsos badošanās piemērošanai un pat kādu laiku pilnīgi atteicos no cukura un baltajiem miltiem. Šo te domāju atkārtot arī šogad. Nometu kādus 5 kg. Pievērsos skaistumkopšanas procedūrām - ielaminēju skropstas, biju pie ādas kopšanas speciālistes, šo arī domāju šogad turpināt. Mazliet parakstīju uz priekšu savu lugu. Diemžēl komunikācijā šis bija izcili neveiksmīgs gads. :( Vai arī tas bija rezultāts tam, ka es vairāk sāku paust savas domas un vairs neklusēju, ja tās nesakrita ar citu domām. Tāpēc pilnībā izbeidzās komunikācija ar vairākiem cilvēkiem. Ko lai dara - tāda ir dzīve. :( Vispār - šī gada laikā vairākas reizes galvā iešāvās prātā nu ļooti nelabas domas par sevi. Jācer, ka šajā gadā izdosies ko mainīt uz labo pusi.
About this Entry
Jan. 2nd, 2019 @ 08:42 pm (no subject)

2018. gads paliks atmiņā ar jaunā dzīvokļa remontu un pārvākšanos uz jauno dzīvokli. Paliks atmiņā ar to, ka mamma vairākas reizes atbrauca uz Rīgu saistībā ar savu veselību. Un ka viņai izdevās atteikties no tām trakajām pretdepresijas zālēm un viņa gada nogalē sāka atgūties un atkal kļūt tā mamma, kādu es viņu pazinu pirms vairāk kā desmit gadiem.
Šogada ceļojumi - uz Gdaņsku un Angliju (Londonu un Česteru). Darbā mazliet haoss saistībā ar iestāžu apvienošanos. Gada sākumā - ierakstīta mana otrā dziesma. Gada nogalē - apmeklēti dramaturģijas kursi un mazliet gūta izpratne, kā īsti apmēram vajadzētu rakstīt. Jā, pa gadu arī sacerētas vairākas dziesmas.
Nākošo gadu es gribu kā ļoti radošu, darbīgu, rezultatīvu.
About this Entry
Dec. 28th, 2010 @ 03:17 pm Gada pārskats

Šī gada pirmo pusi es vispār vislabprātāk izdzēstu no savas dzīves kā nekad nebijušu. Tik ilgstoši depresīvu posmu sen nebiju piedzīvojusi. Brālim bija depresija saistībā ar to, ka viņš izšķīrās no draudzenes. Pavasarī depresija sākās arī mammucim, kurai tā īsti labi nav kļuvis vēl joprojām. :( Es pati pirmo pusgadu atceros kā murgu, kad vienīgā atpestīšana bija miegs. Es ļoti pārdzīvoju kāda cilvēka dēļ, kuru uzskatīju par savu draugu. Līdz ar to man sāpēja tas, ka sāpēja viņam. Un vēlāk man sāpēja tas, ka es biju bijusi tik naiva un uzskatījusi, ka mēs esam draugi. Bet nu šāda šoka terapija man acīmredzot bija vajadzīga, jo kopš tā laika es esmu kļuvusi krietni vien ciniskāka. Bet droši vien tas man ir nācis tikai par labu.
Izdzēsu divus savus alter ego žurnālus.
Kas vēl šogad noticis tāds, kas būtu atzīmēšanas vērts? Es iemācījos peldēt. Tiku pie savas foršās brāļa meitiņas. Spēlēju pāris Ziemassvētku koncertos teātrī. Ar savu ktulhu ieguvu simpātiju balvu TVnet rīkotajā rokdarbnieku konkursā. Izmainīju savus ēšanas un ēdienu gatavošanas paradumus, ieviešot sev cepeškrāsni un jaunu ledusskapi. Pirmo reizi mūžā aizvietoju kādu vadošā amatā. Dzīvajā iepazinos ar vairākiem cibiņiem. :) Sāku aizvien nopietnāk interesēties par astroloģiju.
Privātajā dzīvē juceklīgs gads. Varbūt jāatzīmē, ka sāku nojaust, ko nozīmē mīlēt, neesot egoistei (vēl gan baigi daudz jāmācās). Un man tagad ir draudzīga komunikācija ar trim puišiem, kurus pazinu jau agrāk - bijušo kursabiedru jeb Blondo grēku, kolēģi R un igauni.
Tāds, lūk, gads.
About this Entry
Dec. 30th, 2009 @ 03:10 pm (no subject)

Gada kopsavilkums.
Kopumā bija baigi vērtīgs gads. Ne tā, ka būtu viegls vai kaut kā tā. Bet kopumā - vērtīgs.
Ja jāsaka par paveikto - ieguvu autovadītāja apliecību, atsāku mācīties peldēt, piedalījos dažādās interesantās nodarbēs (paldies, Merkela! :) :) :) - mācījos spēlēt tenisu, uzzināju, kā dzīvajā izskatās obesrvatorija, jāju ar zirgu... droši vien, ka vēl kaut ko aizmirsu. Ak, jā, es taču pirmo reizi biju Tallinā. :) Pievienojos trīsdesmitgadnieku pulciņam.
Bet tie nav tie svarīgākie notikumi. Svarīgākie notikumi risinājās manī - es aizvien vairāk sāku sevi mīlēt un apzināties kā vērtību. Es atklāju sevī līdz šim rūpīgi apspiesto sievišķību. Konstatēju, ka daudzas lietas, kuras man likās, ka es gribu un kuras man vajag, pateisībā nav ne mani sapņi, ne mērķi. Un tiku no tiem vaļā. :) Jo galvenais jau nav - lai ir daudz. Galvenais - lai pietiek. :)

Nākošais gads neizskatās pārāk rožains un tā. Bet tāpat es Jums novēlu - ja arī kaut kā nav daudz, lai Jums visa pietiek - gan veselības, gan pārticības, gan mīlestības, gan labu domu un ideju, optimisma un izdzīvošanas spara!
Laimīgu Jums nākošo gadu! :)
About this Entry
Dec. 22nd, 2008 @ 08:59 am (no subject)

Lai gan varētu likties, ka 2008.gads manā dzīvē nav bijis nekāds īpašais, tomēr ir dažas lietas, kuru dēļ šo gadu būs vērts atcerēties.

Dokumentos vienmēr šis gads paliks kā gads, kad es ieguvu maģistra grādu. Mocības jau ar maģistra darba uzrakstīšanu bija pamatīgas, tomēr viss beidzās labi.
Šogad es arī atsāku vairākas kādreiz jau darītas lietas - rudens pusē man uznāca šausmīga tamborēšanas kāre, kā rezultātā manu māju piepildīja dažāda veida tamborēti brīnumi. Vasaras beigās es atkal pievērsos apmācībām, lai iegūtu tiesības un šobrīd katru nedēļu braukāju pa Rīgu mierīga instruktora pavadībā un šķiet, ka 2009.gadā es tiešām varētu dabūt tiesības. Tāpat es esmu atsākusi fiziskās aktivitātes - nu jau mēnesi vismaz divas reizes nedēļā eju uz body shaping - beidzot esmu atradusi sev piemērotas fiziskās nodarbības.

Šogad es arī saņēmos izdurt ausīs caurumus - tagad man ir auskari... Tiesa gan, ekonomiskās krīzes apstākļu dēļ, man to vēl nav īpaši daudz, bet nu gan jau ar laiku...
Tāpat pirms mēneša es pārtraucu iet pie psihoterapeita. Un sapratu, ka es esmu savādāka, bet spēju sev to piedot un dzīvot ar to. Tas jau arī ir daudz.
Ja tic tam, ko man teica astrologs, tad 2008. gadam vajadzētu būt pēdējam gadam manā mūžā, kad es esmu bijusi tik vientuļa, cik es biju.

Nu, jā, personīgajā dzīvē šis gads man tiešām ne ar ko īpašu neiezīmējās. Sapratu, ka viens puisis, kas man bija iepaticies pagājušajā gadā, galīgi nav domāts man, un pieliku tam punktu. Vēlāk ātrajos randiņos iepazinos ar mazliet jaunāku puisi, pret kuru radās tieši tādas pašas sajūtas un arī tam es pieliku punktu. Tad uz prāmja iepazinos ar igauņu muzikantu, ar kuru pavisam nesen sazinājos - viņš ir glīts un man patīk viņa sabiedrība, bet... nezinu, būtu jānotiek brīnumam, lai tur izveidotos kaut kas nopietns. Tāpat būtu jānotiek brīnumam, lai es atkal ar rozā briļļu skatienu pavērtos savā kolēģī, kurš man ļoti patika pirms trim gadiem. Šķiet, ka viņš gribētu kopīgi ar mani aizbraukt uz maniem laukiem. Bet tā kā viņš ir ar savu uzmanību ir nokavējis par trim gadiem, tad tur, protams, nekas nevar sanākt.
Viens no tiem gadījumiem, kuru es atcerēšos ar prieku, bija brauciens ar laivām pa Irbi. :) Tas tiešām bija super - lielisks laiks, super skaistas ainavas visapkārt. Vakarā pie ugunskura sarunas līdz vieniem naktī ar šogad satikto visforšāko puisi - simpātisku, gudru un ļoti interesantu. :) Labi, ka pasaulē vēl ir tādi vīrieši kā viņš un vēl daži cibiņi. :)
About this Entry
Dec. 28th, 2007 @ 12:58 pm (no subject)

Ko es gribētu nākamgad? Pa īstam iemīlēties.

Lai gan ar puisi bija sajūta, ka man sākuši augt spārni, viņš tos prasmīgi ar vienu cirtienu nocirta un kļuva man pilnīgi vienaldzīgs... Un nevis tā, ka es tagad to teiktu tikai tāpēc, ka dusmotos, nē. Man drīzāk ir skumji, ka es pret viņu esmu pilnībā pazaudējusi tās īpašās jūtas, kas man bija... Par ko es priecājos? Par to, ka pateicoties viņa pretīgajai īsziņai es nācu pie prāta un sapratu, ka nu tādu vīrieti man patiešām nevajag. :) Es nespētu sevi cienīt, ja nebūtu viņam pēdējā īsziņā sarakstījusi visu, ko es par viņu domāju un ļautu viņam izrīkoties ar sevi, kā viņam ienāk prātā...

Bijušais vīrietis atsūtīja apsveikumu Ziemassvētkos... Kad es braucu garām viņa mājai, redzēju, kā viņa istabā deg sveces. Bet tur arī viss beidzies...

Šogad īstenībā tik daudz kas noticis... Mainījušies darba pienākumi un arī amats, es nopirku savu ģitāru un kombi, atgriezos mūzikā, pirmo reizi spēlēju Četros baltos kreklos un Lido, pirmo reizi mūžā kopā ar kādu biju atpūsties... Pirmo reizi mūžā sāku dzīvot viena pati. Pirmo reizi mūžā man ir pašai savs skapis. :)

Vienīgais - vientulības sajūta gan tā īsti nepamet... Man gan nemēdz būt garlaicīgi vienai pašai. Nekad mūžā man nav bijis garlaicīgi, nekad... Tikai pietrūkst tās dzīves jēgas un iedvesmas sajūtas, ko dod iemīlēšanās...
About this Entry