| Dec. 22nd, 2008 @ 08:59 am (no subject) |
|---|
Lai gan varētu likties, ka 2008.gads manā dzīvē nav bijis nekāds īpašais, tomēr ir dažas lietas, kuru dēļ šo gadu būs vērts atcerēties.
Dokumentos vienmēr šis gads paliks kā gads, kad es ieguvu maģistra grādu. Mocības jau ar maģistra darba uzrakstīšanu bija pamatīgas, tomēr viss beidzās labi.
Šogad es arī atsāku vairākas kādreiz jau darītas lietas - rudens pusē man uznāca šausmīga tamborēšanas kāre, kā rezultātā manu māju piepildīja dažāda veida tamborēti brīnumi. Vasaras beigās es atkal pievērsos apmācībām, lai iegūtu tiesības un šobrīd katru nedēļu braukāju pa Rīgu mierīga instruktora pavadībā un šķiet, ka 2009.gadā es tiešām varētu dabūt tiesības. Tāpat es esmu atsākusi fiziskās aktivitātes - nu jau mēnesi vismaz divas reizes nedēļā eju uz body shaping - beidzot esmu atradusi sev piemērotas fiziskās nodarbības.
Šogad es arī saņēmos izdurt ausīs caurumus - tagad man ir auskari... Tiesa gan, ekonomiskās krīzes apstākļu dēļ, man to vēl nav īpaši daudz, bet nu gan jau ar laiku...
Tāpat pirms mēneša es pārtraucu iet pie psihoterapeita. Un sapratu, ka es esmu savādāka, bet spēju sev to piedot un dzīvot ar to. Tas jau arī ir daudz.
Ja tic tam, ko man teica astrologs, tad 2008. gadam vajadzētu būt pēdējam gadam manā mūžā, kad es esmu bijusi tik vientuļa, cik es biju.
Nu, jā, personīgajā dzīvē šis gads man tiešām ne ar ko īpašu neiezīmējās. Sapratu, ka viens puisis, kas man bija iepaticies pagājušajā gadā, galīgi nav domāts man, un pieliku tam punktu. Vēlāk ātrajos randiņos iepazinos ar mazliet jaunāku puisi, pret kuru radās tieši tādas pašas sajūtas un arī tam es pieliku punktu. Tad uz prāmja iepazinos ar igauņu muzikantu, ar kuru pavisam nesen sazinājos - viņš ir glīts un man patīk viņa sabiedrība, bet... nezinu, būtu jānotiek brīnumam, lai tur izveidotos kaut kas nopietns. Tāpat būtu jānotiek brīnumam, lai es atkal ar rozā briļļu skatienu pavērtos savā kolēģī, kurš man ļoti patika pirms trim gadiem. Šķiet, ka viņš gribētu kopīgi ar mani aizbraukt uz maniem laukiem. Bet tā kā viņš ir ar savu uzmanību ir nokavējis par trim gadiem, tad tur, protams, nekas nevar sanākt.
Viens no tiem gadījumiem, kuru es atcerēšos ar prieku, bija brauciens ar laivām pa Irbi. :) Tas tiešām bija super - lielisks laiks, super skaistas ainavas visapkārt. Vakarā pie ugunskura sarunas līdz vieniem naktī ar šogad satikto visforšāko puisi - simpātisku, gudru un ļoti interesantu. :) Labi, ka pasaulē vēl ir tādi vīrieši kā viņš un vēl daži cibiņi. :) |
