| May. 9th, 2016 @ 09:06 am (no subject) |
|---|
Man sagādā prieku un gandarījumu darbošanās tādos talkveidīgos pasākumos. Kā vienu no labākajām dzimšanas dienām es atceros savu astoņpadsmito, kad mēs - visa ģimene - taisījām mājās remontu. Visi kaut ko dara, ņemas, pēc tam uztaisa pauzi, kuras laikā uzēd. Visi tādā labā, priecīgā garastāvoklī. Vienreiz pie draudzenes arī bija līdzīgs tusiņš - gatavojot dzīvokli remontēšanai - pēc tam bija baigi labā sajūta. Vakar arī sanāca padarboties kopā nelielā pulciņā. Un foršā sajūta pēc tam arī bija. :)
Vienīgis izņēmums - siena talkas. Tas nu gan ir viens ellīgs darbs. Es diezgan slikti panesu karstumu - bet ja tas vēl kopā ar lielu fizisko slodzi, tad vispār tīrās šausmas. Viena no atmiņām ir drausmīgās galvassāpes, kuras mani piemeklē jau pēc pusstundas, kad esi dienas vidū apgriezis siena vālus otrādi. Bet pat pēc tādas siena talkas man ir labas atmiņas - tad, kad viss siens bija sakrauts vārtos, es atlaidos mazliet asajos zāles rugājos siena vārtu pavēnī un skatījos zilajās, bezgalīgajās debesīs. Viens no nomierinošākajiem skatiem pasaulē. Dažkārt mēdzu atsaukt šo mirkli, ja gribu nomierināties. |
