Kad man bija 17 gadu un es mācījos spēlēt ģitāru, man tas likās sapņa piepildījums. Bet tagad, ja gadās būt tādā vēlā tusiņā, es arvien biežāk iedomājos, ka tur vajag dzelžainu veselību un darbaspējas, lai varētu visu nakti spēlēt, turklāt ņemot vērā, ka tie mūziķi nereti nemaz nejūtas kā uz stadiona skatuves, bet kā fona troksnis, kam turklāt jāspēlē tas, kas patīk kāziniekiem, nevis kaut kāda augstā māksla. Protams, neviens jau to nedara TIKAI naudas dēļ, bet, ja nemaksātu, es domāju, tas var ātri nosist patiku. Tik un tā es tevi ļoti apbrīnoju, ka tu to spēj un dari.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}