| Mar. 31st, 2011 @ 09:20 am (no subject) |
|---|
Viens no tiem murgu veidiem, kurus es redzu, ir saistīts ar to, ka man ir šausmīgi daudz jādara, jāuzņemas atbildība par daudzām lietām, kuras cits nevar izdarīt. Un es to visu atsevišķi vai arī vismaz lielāko daļu varētu izdarīt, bet man katastrofāli pietrūkst laika. Un vēl man ir murgi par to, ka es esmu uz skatuves un man ir jāspēlē, bet tādā mežonīgā skriešanā man nav bijis laika pienācīgi sagatavoties. Un vakarnakts murgs bija tieši tāds. Bija kaut kāds koncerts - a la studentu folkfestivāls, kurā man vajadzēja piedalīties četros priekšnesumos, kuros katrā bija kaut kas jādara. Vienā vajadzēja iemācīties vienu pantiņu no galvas kaut kādu murgainu tekstu un saģērbties vajadzēja kaut kādā vācu meitenes tērpā - ar priekšautu, ņieburu un alus krūzi rokā, otrā man vajadzēja spēlēt basģitāru kaut kādam sarežģītam gabalam, trešajā es biju galvenā soliste kaut kādam priekšnesumam un tas arī vēl nebija viss.
Vispār tas mazliet atgādina manu dzīvi. Man vienmēr liekas, ka ja man kaut ko saka, ka tas man esot jāvar un jāizdara, ka man tas arī uzreiz ir jāvar un jāizdara. Bet ja es to uzreiz nevaru izdarīt, tad es esmu neveiksminiece, kura neko nejēdz. Un es bieži vien ar to vien nodarbojos kā ar labākā iespējamā risinājuma meklēšanu dažādās situācijās. Visu laiku mēģinu piebarot vilku un paturēt pie dzīvības arī kazu. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}