Jan. 19th, 2011 @ 09:29 am (no subject)
Tags:

Pagājušajā naktī es redzēju sapnī, ka es esmu laba paziņa maniakālai slepkavai - sievietei. Un viņa dzīvo mājā ar gaišu verandu. Un tad viņai tai verandā uz grīdas bija aizsiets maiss, kurā atradās cilvēks, ar kuru man dzīvē ir visai sarežģītas attiecības. Un viņa viņu taisījās nogalināt, jo citādi viņš visiem izstāstītu, kas viņa ir. Es mēģināju viņu pierunāt, ka varbūt nevajadzētu, bet viņa bija nepielūdzama. Viņa atstāja manā uzraudzībā to maisu un pati aizgāja kaut kur sameklēt kaut kādu nazi vai ko tamlīdzīgu. Bet es pa to laiku izstiepu to maisu laukā no mājas, atsēju un teicu, lai tas cilvēks bēg projām. Es zināju, ka viņš, visticamāk, mani nodos. Un vēl es zināju to, ka visticamāk mani tā slepkava arī pašu nogalinās, kad atklās, ka esmu palīdzējusi bēgšanā. Bet piemēroju Skārletas principu - padomāšu par to rīt (jeb šajā gadījumā - tad, kad upuris jau būs projām). Un tad tas cilvēks runāja ar mani un teica, ka man esot bijusi taisnība - tas iemesls, par kuru mums savlaik bija strīds, patiešām esot niecīgs un viņš tagad to saprotot.
About this Entry