missalise |
Neejiet, sievietes!
Neejiet pie jūras Lēzenajās kurpītēs smilti smelt. Klausiet mani, sievietes, palieciet uz stūra, Kur caur gaismas gredzeniem izvērts liepu zelts. Rudens lapu ņirboņā, raibu sētu latās Vārdiem ir kur aizklīst, acīm ir kur aizbēgt. Tur, aiz kāpām mēmajām, kāds ja sejā skatās, Krasta kailos klajumos sirdi nenoslēpt. Balta putu līnija. Tumsas stāvais mūris. Tikai vienu atbildi klusumā var mest. Piesargieties, sievietes! Es reiz gāju pie jūras. Tā, kas nāca atpakaļ, nebiju vairs es. (V.Belševica)
Paldies. :) Viņa patiešām ir fantastiska dzejniece.
| ||||||||||||||||||||||