Varbūt martā mani pārstās vajāt bezmiegs? Vai arī tas tāpēc, ka pirmo reizi es esmu pati savas dzīves uzmanības centrā. Jo vienmēr tur bija kāds cits, kuram vajadzēja vairāk, tapēc es paliku otrajā plānā.
Labi, ka vēl tikai piecpadsmit minūtes un tad varēšu doties mājās. Gāžos no kājām gandrīz. Uzlikšu modinātāju un nogulēšu kādu stundu. Vairāk gan ne, gribu atgūt normālu miega režīmu.
