May. 27th, 2020 @ 08:56 am (no subject)
Tags:

Atceros, kad es vēl mācījos pamatskolā, skolā dažkārt mēdza atbraukt viesmākslinieki un uzstāties ar filharmoniskās mūzikas koncertiem. Vienu no šiem koncertiem es atceros diezgan labi - tajā reizē bija atbraukusi kāda dziedātāja ar pagariem, tumšiem, cirtainiem matiem, kura dziedāja ārijas no operām un mūzikliem. Pirms tam bērniem tika mazliet pastāstīts kaut kas par konkrēto muzikālo priekšnesumu. Visspilgtāk atmiņā man palikusi ārija no operas "Karmena", kā arī tas, ka tieši šajā koncertā es pirmo reizi dzirdēju Vēbera "Operas spoku".

Apbrīnoju Vēberu - kā vienam cilvēkam var rasties tik daudz melodiskas muzikālās tēmas. Bet es jau vispār esmu melodiju fane. Mūsdienu mūzikā man bieži vien pietrūkst melodiskuma.
About this Entry
May. 27th, 2020 @ 09:18 am (no subject)
Vakar lasīju rakstu par sievieti, kurai ir pilnīga autobiogrāfiskā atmiņa. Viņa spēj atcerēties visu, kas ar viņu noticis- pat savu piedzimšanas brīdi. Tik traki ar mani nav, lai gan man ir diezgan daudz atmiņu par laiku, kad es vēl tā īsti nepratu runāt. Lietas, smaržas, vietas - tās arī atsauc atmiņā notikumus.
About this Entry