Nov. 13th, 2017 @ 10:53 pm (no subject)
Tags: ,

Es esmu ievērojusi, ka tajās dienās, kad izdodas saņemties, šķiet, ka dzīve sāk ritēt it kā pa pavisam citu ceļu. It kā kādu līmeni augstāk. Notiek tādas lietas, par kurām sen esi sapņojis. Varbūt tomēr tā nav tikai sakritība, bet tomēr tieši tā izpaužas tas augstākā spēka plāns - ka tad, kad tu dari labāko, ko vien vari, un dari tieši to, kas tev ir jādara, dzīve sāk rūpēties par to, lai īstenojas tās lietas, par kurām tu ļoti sapņo, bet kuras īstenot nav tavos spēkos?
About this Entry
2 comments
Leave a comment
Permanent Link
Nov. 13th, 2017 @ 11:07 pm (no subject)
Tags:

Kad es pirms dažiem gadiem pieteicos pirkt vienam bērnunama bērnam Ziemassvētku dāvanu, man atsūtīja sarakstu, lai es izvēlos, kuram bērnam to dāvanu pirkt. Vairums meiteņu gribēja runājošu lelli, kura ver ciet acis, bet vairums zēnu - radiovadāmus helekopterus. Diez, kādas šogad ir tendences? Es toreiz pieteicos pirkt dāvanu vienai meitenei, kura gribēja lelli, kura ver ciet acis (runāšana nebija pieminēta). Un klāt pieliku vēl kaut kādu radošo komplektu - tas gan nebija vecītim "pasūtīts", bet nu man likās, ka kaut kas tāds par skādi nenāks.
About this Entry
9 comments
Leave a comment
Permanent Link
Nov. 13th, 2017 @ 11:29 pm (no subject)
Tags:

Vispār man aizvakar visai pamatīgi apgrieza matus. Kāpēc vienmēr, kad es azieju pie friziera un jautāju, vai viņi var man ko ieteikt, ir divi varianti - pirmais- no esošajiem matiem nogriež tādu mazu, knapu strēķīti, bet būtībā neko lāga nepamaina. Otrs - mani apcērp tik pamatīgi, ka es sāku izskatīties drusku pēc apcirpta pūdeļa. Šoreiz ir otrais variants.
About this Entry
3 comments
Leave a comment
Permanent Link