May. 13th, 2015 @ 07:40 am (no subject)
Tags:

Naktī sapņoju, ka braucu pa elevatoru lejā uz pirmo stāvu ar kaut kādu eskalatoru. Un pēkšņi izrādās, ka pirmajā stāvā stāv kaut kāda lidmašīna un elevators nonāk tieši tai blakus. Es no tā nokāpju un tad mani sāk filmēt - iztaujāt, kas es tāda esmu, no kurienes u.t.t. Un tad man liek vilkt kaut kādu lozi un pateikt ciparu. Un vēlāk izrādās, ka tā ir Rīta programma LTV1. Bet tā tiek gatavota nākošajam rītam. Un tā nu es nākošajā rītā skatos, kā sākumā kamera dodas līdzi tādai baigi sīkai (sapnī nofilmēta es izskatījos baigi mazā auguma) un visai paspūrušai būtnei džinsos.
About this Entry
May. 13th, 2015 @ 01:54 pm (no subject)
Baigi garas tās formulas man ekselī - šodien 496 simboli šūnā.
About this Entry
May. 13th, 2015 @ 02:24 pm (no subject)
Ikkatrs cilvēks savus mērķus sasniedz savādāk. Vecākajam brālim parasti ir tādi baigi ilgie tukšuma periodi. Un tad pēkšņi viņam kaut kas atveras vaļā - un viņam no iestāšanās autovadītāju kursos līdz vadītāja apliecībai paiet mēnesis vai arī trīs dienu laikā top diplomdarbs. Man atkal parasti ir tādi pēdējā brīža piedāvājumi - man iedvesma pamostas tieši tajā mirklī, kad tā - ar mēli pār plecu un ātri, ātri - pēdējiem spēkiem - vēl var kaut ko paspēt. Tas ir slikti un man nepatīk. Protams, man ir vēl viens mērķu sasniegšanas veids - brīvos brīžos pievērsties kaut kam tādam, kas varētu nākotnē noderēt. Tas parasti arī noder.
Bet tas, kas man sevī visvairāk nepatīk, ir tā mazdūšība. Tās bailes uzdrošināties. Kurā mirklī un kādā sakarā man tā uzdrošināšanās ir pazudusi? Kaut kādās jomās man tā uzdrošināšanās ir palikusi (piemēram, darbā), bet citās - pilnīgi pa nullēm. :/
About this Entry