| May. 13th, 2015 @ 02:24 pm (no subject) |
|---|
Ikkatrs cilvēks savus mērķus sasniedz savādāk. Vecākajam brālim parasti ir tādi baigi ilgie tukšuma periodi. Un tad pēkšņi viņam kaut kas atveras vaļā - un viņam no iestāšanās autovadītāju kursos līdz vadītāja apliecībai paiet mēnesis vai arī trīs dienu laikā top diplomdarbs. Man atkal parasti ir tādi pēdējā brīža piedāvājumi - man iedvesma pamostas tieši tajā mirklī, kad tā - ar mēli pār plecu un ātri, ātri - pēdējiem spēkiem - vēl var kaut ko paspēt. Tas ir slikti un man nepatīk. Protams, man ir vēl viens mērķu sasniegšanas veids - brīvos brīžos pievērsties kaut kam tādam, kas varētu nākotnē noderēt. Tas parasti arī noder.
Bet tas, kas man sevī visvairāk nepatīk, ir tā mazdūšība. Tās bailes uzdrošināties. Kurā mirklī un kādā sakarā man tā uzdrošināšanās ir pazudusi? Kaut kādās jomās man tā uzdrošināšanās ir palikusi (piemēram, darbā), bet citās - pilnīgi pa nullēm. :/ |
