Jun. 6th, 2012 @ 09:00 am (no subject)
Tags:

Šonakt tik cītīgi sapņoju, ka tagad vajag aiziet pēc kafijas, lai varētu kārtīgi pamosties. Naktī redzēju, ka ir lietains laiks, bet nez kādā sakarā Rīgā notiek liels festivāls, kura galvenā atrakcija ir dažādās vietās izvietoti cirka atribūti un paši pilsoņi, ja ir tāda vēlme - tiek nogrimēti par klauniem, ieģērbti balerīnu svārciņos vai platās biksēs un var, piemēram, staigāt pa virvi, lēkāt pa batutu un mest salto u.t.t. Un vienā brīdī viena no manām draudzenēm, bet tagad vairs nepateikšu, kura - iedeva man savu videokameru, lai es viņu nofilmēju, kā viņa to dara. Bet kad pasākums bija beidzies, mums vajadzēja tikt mājās. Un tad es izdomāju, ka ir taču stulbi, ka man vēl joprojām nav mašīnas, tāpēc kaut kur tuvumā sameklējām kaut kādu automašīnu pārdevēju un es par 11 000 latu tiku pie jauna, melna mersedesa un domās jau kalkulēju, cik mašīna man mēnesī izmaksās u.t.t. :D
Un tagad es eju pēc kafijas.
About this Entry
1 comment
Leave a comment
Permanent Link
Jun. 6th, 2012 @ 09:53 am (no subject)
Viens no iemesliem, kāpēc man patīk rakstīt dienasgrāmatu, ir tas, ka es pati varu sekot līdzi savai dzīvei un laiku pa laikam paskatīties uz to no malas. Ja paiet pietiekoši daudz laika, tad daži pagātnes ieraksti liekas kā cita cilvēka rakstīti - jo es pa to brīdi jau esmu pamanījusies mazliet izmainīties. Un vēl man ļoti patīk tas, ka kādreiz - ja ir uznākuši melnie un bijušas melnās strīpas, pēc tam VIENMĒR ir sekojuši arī pozitīvi ieraksti. Laikam jau mēs paši izvēlamies, kādā pasaulē dzīvojam. Ar tiem pašiem notikumiem var izvēlēties dzīvot pasaulē - viss ir slikti un uztvert pozitīvās lietas kā izņēmumu. Un var dzīvot tā, ka parasti viss pa lielam ir labi - un ja gadās arī neforši periodi - kā bedres un peļķes ceļa segumā - tad atcerēties, ka tie ir tikai tādi neforšie periodi. Un ja turpināsi pietiekoši ilgi iet uz priekšu, nevis nolaidīsi rokas un vienkārši iesēdīsies tai bedrē vai peļķē, tad agrāk vai vēlāk atkal nonāksi uz laba ceļa, pa kuru iet būs prieks. Mēs paši izvēlamies, kādos intervālos mērām savu dzīvi - no vienas nelaimes un nedienas uz otru vai arī no viena pozitīva notikuma uz otru. :) Man pašai vēl iet visādi, protams, jo es jau neesmu burve, es tikai mācos, bet es gribētu to otro variantu savā dzīvē. :)
About this Entry
2 comments
Leave a comment
Permanent Link