| Jun. 6th, 2012 @ 09:53 am (no subject) |
|---|
| Viens no iemesliem, kāpēc man patīk rakstīt dienasgrāmatu, ir tas, ka es pati varu sekot līdzi savai dzīvei un laiku pa laikam paskatīties uz to no malas. Ja paiet pietiekoši daudz laika, tad daži pagātnes ieraksti liekas kā cita cilvēka rakstīti - jo es pa to brīdi jau esmu pamanījusies mazliet izmainīties. Un vēl man ļoti patīk tas, ka kādreiz - ja ir uznākuši melnie un bijušas melnās strīpas, pēc tam VIENMĒR ir sekojuši arī pozitīvi ieraksti. Laikam jau mēs paši izvēlamies, kādā pasaulē dzīvojam. Ar tiem pašiem notikumiem var izvēlēties dzīvot pasaulē - viss ir slikti un uztvert pozitīvās lietas kā izņēmumu. Un var dzīvot tā, ka parasti viss pa lielam ir labi - un ja gadās arī neforši periodi - kā bedres un peļķes ceļa segumā - tad atcerēties, ka tie ir tikai tādi neforšie periodi. Un ja turpināsi pietiekoši ilgi iet uz priekšu, nevis nolaidīsi rokas un vienkārši iesēdīsies tai bedrē vai peļķē, tad agrāk vai vēlāk atkal nonāksi uz laba ceļa, pa kuru iet būs prieks. Mēs paši izvēlamies, kādos intervālos mērām savu dzīvi - no vienas nelaimes un nedienas uz otru vai arī no viena pozitīva notikuma uz otru. :) Man pašai vēl iet visādi, protams, jo es jau neesmu burve, es tikai mācos, bet es gribētu to otro variantu savā dzīvē. :) |
