| Jun. 14th, 2011 @ 09:16 am (no subject) |
|---|
Kāpēc man ir bail no klusējošiem cilvēkiem? Tāpēc, ka mūsu ģimenē, ja visi vēl runā, strīdas u.t.t., tad tas nozīmē, ka viss ir vēl plus mīnus ok.
Bet kā sākas klusēšana, mjā, tad ir slikti. :(
Mamma mājās klusēja. Brālis klusē, kad otrs brālis brauc viņam augumā par mūziku. Tētis saka, ka vairs nerunās tad, kad ir briesmīgi apvainojies. Brālis klusēja, kad brauca kopā ar mani uz Rīgu.
Un es arī klusēju, kad emocijas sit visaugstāko vilni. Īstenībā pat jocīgi. Es taču pēc idejas esmu komunikabla. Te, Cibā, man šķiet, ka visa frendliste zina diezgan sīki un smalki par manu dzīvi, ja vien kaut cik seko tai līdzi.
Bet kas slēpjas aiz tās manas klusēšanas, aiz tās manas sajūtas, ka man ir aizslēgta mute, es nezinu. Atceros, kā igaunis man uzbrauca par to, ka es klusējot. Ai, nu nezinu. Šovakar aiziešu uz grupu un parunāšu par to. Ja izdosies parunāt. Šobrīd runāt galīgi negribas. Un vēl - rakstīt gan ir krietni vien vieglāk nekā runāt. |
