Oct. 14th, 2024 @ 02:53 pm (no subject)
Brīvdienās aizbraucu uz laukiem un palīdzēju mammai drusku sakārtot tīrumu. Brālis ir sācis krāsot gaitenī sienas un griestus, tas labi. Mammucīte ir tāda maziņa palikusi. Es viņu ļoti mīlu. Man ir bail no nākošā gada. Iepriekšējā Čūskas gadā nomira mans tētis, bet pirms tam - Čūskas gadā nomira mans mīļākais tēvocis. Vispār Čūskas gadi man parasti ir ļoti "indīgi" un grūti. Varbūt nākošgad jāļauj kaut kādā ziņā nomirt manam vecajam "es" un kļūt par kaut ko jaunu. Piemēram, beidzot sākt regulāri vingrot un pareizi ēst.

Kad ar mammu runājām, viņa vienā brīdī ieteicās, ka mūsu laikos jau nevarot zināt, kura būšot pēdējā tikšanās. Nu, jā, mums jau psihopātiskā Krievija blakus. Un manas mammas māja ir tikai 40 km no Krievijas robežas, turklāt mūsu māja ir ļoti tuvu tādam palielākam ceļam, pa kuru savulaik pat brauca autobusi uz Krieviju.
About this Entry
[User Picture Icon]
From:[info]lavendera
Date: October 15th, 2024 - 06:12 pm
(Permanent Link)
Hm, jā. Es baudu dzīvi ar motīvu "mums nevienam rītdiena nav apsolīta".