Laikam rakstu dienasgrāmatu kādus 25+ gadus. Cibai ir desmit gadi vismaz.
Ja nepazīstu cilvēkus dzīvē, kas mani komentē, tad vēlme rakstīt ir mazāka.
Šobrīd nomainījusies "paaudze", daudzi vecie cibiņi raksta tviterī vai feisbukā, vairs ar cibu nenodarbojas.
Jā, es arī kaut ko drusku rakstu twitterī, bet nu šeit tomēr atklātāk. Man ir otrādi - jo vairāk cibiņu es pazīstu dzīvē, jo mazāk atklāti gribas rakstīt. Kad biju anonīma vai rakstīju no citiem kontiem, rakstīju atklātāk.
Tas gan ir pretrunīgi, jo tie, kas lasa, tiem taču būtu jābūt draugiem, kas vēl tikai labu, tāpēc rakstīt var atklātāk, lai viņi var ko labu ieteikt vai komentēt, balstoties uz to, ka Tevi pazīst arī dzīvē?
Varbūt esmu naivs. Bet man patika tā sajūta, kad satiku kādu attālu paziņu pirms gadiem 9-10 un man teica, ka viņš/viņa ir izlasījusi manu tekstu cibā, ir paticis.
|  |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}